Vēl tikai viens rīts un būs pagājušas 9 dienas bez Tevis. 2. periods (jeb Tavs atvaļinājums) - būšu izturējusi.
Vai bija vieglāk? Nē, bija savādāk. Man bija jāiet uz darbu un tad pēkšņā saaukstēšanās, no kuras joprojām cenšos tikt "uz kājām", lai pirmdien būtu ierindā. Viena iezīme gan ir nemainīga - pirmās dienas varbūt vēl ne tik traki, bet pēdējās visu laiku šķiet, ka kaut kas trūkst, ka tā ikdiena ir tāda tukša. Protams, es zinu, kas tas ir - Tava balss, Tavi smiekli, vārdi, smarža, Tavs tuvums...
Joprojām ik pa laikam raudu. Jo sāp. Un ilgojos!
Un vēl tas FB. :( Tāda baisa mūsdienu padarīšana, kad gribot negribot jāredz tas, ko nemaz nevēlies vai kas sāpina. Protams, ka es redzēju tās visas. Protams, ka pēc tam bija asaras un tāda ļaunā smieliņa sajūta, jo postot to "perfektumu", laikot un komentēt jau var kaut katras 5min, bet cik tas tomēr ir tālu no tā, kā ir patiesībā... Zaķēn, man likās, ka neizskaties laimīgs! Varbūt kļūdos, jo gribu ieraudzīt sev vēlamo. Prātoju, vai tajā brīdī, kad turēji to kūku ar perfekto 10, iedomājies par mani, par to, ka redzēšu un kā jutīšos... Par to, cik ļoti man sāp. Iespējams aplami, bet man ir tāda sajūta, ka iedomājies gan.
Tādos brīžos kā 5dien, pēc darba ejot uz auto, vai ieraugot tās bildes un pēdējās dienās vispār, zini, kā es jūtos??!! KĀ TUKŠA VIETA! Kas es gan jau, ka arī esmu! :( :( :(

Pirms pirmdienas domas tās pašas ierastās - vai ilgojies? Vai piezvanīsi? Vai vēlies satikt? Vai pagājusī piektdiena bija pēdējā reize (kaut kā neticas)? Kā Tu jūties?

Even when you don't know
I'll be by your side
Even when you think you're all alone
I'll be by your side...
Even when you don't know
I'll be by your side
Baby, when you're not even yourself
I am on your side!!!

A.