Nē, viss... No nākamās nedēļas 4dienas es sākšu jaunu dzīvi. Varbūt tas pat būtu tā pa stipru teikts - sākšu jaunu dzīvi, vecā jau nekur nepaliks, bet man pofig... Es sākšu jaunu dzīvi... Bļāviens, es tikko atteicu, pateicu, nē, kaut arī vajadzēja pateikt jā. Un tā vietā, lai satiktu savus vecos draugus un kko foršu padarītu, es sēdēšu mājās un mācīšos ceļu satiksmes noteiktumus, jo es taču neesmu normāla, jo man drīz, ļoti drīz būs eksāmens, kuru es tāpat nenolikušu... ai, nu vnk, ja man būtu iespēja tikt sev klāt no malas, es noteikti bēgtu prom no sevis labi patālu... Un man jau pieriebies domāt, ka nenotiek tāpēc, ka nebija lemts... Kad tad būs lemts, sasodīts!!!!????
P.s. Sorry Sinča, sorry Edgar, es ļoti ceru, ka būs cita reize... Pieodiet!