Man "ļoti žēl", ka es un brālis esam tik neveiksmīgs un nerentabls ieguldījums. Ak, Tu, nabadziņ, kur gan esi iepinies un iztērējis tik daudz naudas un beigās... še Tev - izrādījās, ka no tā nav nekāda labuma, ka no mums nav nekāda labuma. Varbūt vajadzēja padomāt divreiz pirms ieviesi mūs, rentablāks noteikti būtu ieguldījums bankā, akcijās vērtspapīros...
Jocīgi, līdz šim es domāju, ka mēs esam bērni... Vai tad tā nevajadzētu būt - vienlaga, lai kas arī notiku, ko mēs darītu/nedarītu, cik veci būtu, mēs vienmēr būtu un paliktu Tavi bērni. Laikam kļūdījos. Sāp, ka tik ļoti tas sāp!

A.

P.s.
Atvest Lulū no Rīgas ir mans pēdējā laika vislabākais un pareizākais lēmums. Nebūtu man istabas otrajā stāvā, nebūtu man Lulū, es jau sen būtu nojūgusies. Mana mākonīša viszeltītākā maliņa!