ELEVEN MONTHS

by A.

Šobrīd laiks pirms vienpadsimt mēnešiem šķiet tāls un nesasniedzams. Tas bija neziņas, izmisuma, nedrošības un uztraukumu pilns laiks. Nevarētu teikt, ka mainījies ir pilnībā viss, tomēr ir savādāk, labāk. Un lielā mērā tas ir THR cilvēku un pašas vietas nopelns. Kā teicu pēdējā dienā - PALDIES, ka devāt man iespēju. Es centos un visu darīju pēc labākās sirdsapziņas. Dažreiz varbūt nesanāca, bet es tik un tā centos. Jau atkal, mans lielākais un nekādā naudā vai citos labumos neizmērojamais ieguvums - visi brīnišķīgie cilvēki, īpaši izceļot manas mīļās - Inesīti, kura pavisam noteikti būs brīnišķīga mamma, Dī, kurai VISS izdosies un manu vienreizējo Anniņu no smaržīgo burbuļvanniņu un kraukšķīgo vafeļpanniņu valstības. Un jau atkal, kā tas nākas, ka tieši man ir tā lielā laime iepazīt un saukt šīs meitenes par savām draudzenēm?! Smaidu!
Un kas tas bija par rūdījumu nerviem un ķermeņa fiziskajam stāvoklim. Dažbrīd vēl arvien neticas, ka es to varēju, ka izturēju, ka biju viena no viņām, tām ne tik daudz miesā, cik garā stiprajām... Iekams nepamēģinājis, neviens cits to nesapratīs... Zinu, ka šī iespēja un pieredze ir ne tikai ļāvusi man kļūt neatkarīgākai un dzīvot labāk (tajā skaitā nomainīt visu garderobi, kas bija un ir viens no svētīgākajiem veikumiem un "nomest" liekos kg), ne tikai man, bet mums visiem, arī vecākiem un brālim... BET ARĪ saprast, kā tas ir - dzīvot pieaugušo dzīvi, kur pamatā katrs pats ir par sevi atbildīgs. Un tas ir grūti.

You be super safe,

A.


P.s. Zinu, ka atkārtojos, bet, meitenes, ik reizi, kad mani ceļi vedīs garām Elizabetes 24, es palūkošos augšup un nekad neaizmirsīšu, ka tur strādājat jūs, čaklas kā bitītes. Jūs, kas ir pelnījušas visu tikai to pašu labāko. Esmu lepna, ka biju viena no jums. PALDIES!


...as if you have a choice, even if you cannot hear my voice I'LL BE RIGHT BESIDE YOU, DEAR!!!