Diena, kas iesākās tik labi, pārvērtās un šobrīd to smacē tā briesmīgā sajūta, kad gribas reizē raudāt, kliegt un beigt eksistēt.
Dažiem derētu nopietni padomāt, kā izturēties pret tiem, kas dzīvo līdzās. Riebjas, ka nemitīgi bāž acīt to, kas tāpat jau skaidrs. Jā, man jāatrod jauns darbs. Jā, es nevaru tagad bezatbildīgi iztērēt visu savu naudu. Es to visu zinu, SASODĪTS! Domā, man nav bail no tā brīža, kad nauda būs beigusies, bet es joprojām būšu bez darba???? Domā, es neuztraucos, kā iztikšu un nomaksāšu visus sasodītos rēķinus??? Protams, ir ļoti ērti, ja par tiem vispār nav jālauza galva + vēl jādomā, kā lai piepilda ledusskapi, jo ir taču Agnese, kas nepieļaus, lai tas būtu tukšs. Nē, man nav žēl, es vēlos tikai nedaudz sapratnes un līdzjūtības. Nedomāju, ka tas būtu par daudz prasīts.
Šobrīd kaut kā baigi smagi. Zinu, ka viss sliktais, kas iekšienē krājas, agrāk vai vēlāk būs redzams no ārpuses. Baidos, ka tad, kad beidzot pienāks tā diena (ja pienāks), kad saņemšu to, ko vēlos un ko esmu pelnījusi, tad... tad es jau būšu tāds vraks, ka tam visam vairs nebūs nekādas nozīmes. Nedomāju, ka manējais ir "kas vēlu nāk, tas labi nāk" gadījums.

Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi. Viss būs labi.


Atradu kko TIK labu: Blue October - Hate Me

...I'll carry you home tonight!!!

A.