Kā gribētos, lai kāds vnk pasaka: "Neuztraucies! Es par visu parūpēšos!" Tā vietā par visu jārūpējas pašai.
Rīt beidzot brauksim ciemos pie Edgara un meitenēm, bet vai tad es varēšu pienācīgi sagatavoties?! Nē, jo kā jau kārtīgā 7dienas dienā man, protams, ir jāstrādā. Turklāt piektā diena pēc kārtas. Jau tgd knapi kopā turos, tāpēc ir nedaudz bail, ka rīt darba dienas beigās man neko negribēsies, kā tikai dušu, aukstu alu un gultu. Labi, ka man nav bērnu, jo pēc darba man negribas ne ar vienu runāt, tikai sēdēt krēslā.
Jāsakrāmē mantas, bet man nav ne jausmas, ko ņemt un uz cik dienām...
Sāp mugura.

Be safe!

A.