Aloha, lasītāj! (smieklīga uzruna, jo tik pat labi es varētu raxtīt - Aloha, Agnese!)Bet lai jau paliek...

Tātad - pasaule vēl arvien griežas un aizgriezusies tā ir jau gandrīz līdz Latvijas dzimšanas dienai, kas būtu ne ātrāk un ne vēlāk kā rīt.
Es vēl arvien sitos pa THR un nevaru sagaidīt to dienu, kad tikšu prom. Varētu laisties prom jau šajā pašā momentā, bet ir viena problēma - uz kurieni? Labi, par to šoreiz negribas...

Esmu secinājusi, ka pēdējā laikā viss vairāk vai mazāk ir tik labi, jo beidzot, BEIDZOT es visu daru sev, sevis dēļ, priekš sevis... Tam visam apakšā ir tāda baigā doma - esmu bijusi tik dažādos stāvokļos, bet lielākais mainīgais ir palicis nemainīgs - nevienam tā īsti nepatiku/nebiju vajadzīga, kad biju jauna (padsmitniece), kad biju samērā veiksmīga sportiste (labi, labi...pārfrāzēsim - kad nodarbojos ar sportu), teicaminiece, kad biju gaišmate, kad sudēju budžetā, kad izkritu no tā, kad biju tieva, tad resna, tad atkal tieva, kad katru dienu lietoju tonālo un acu zīmuli, kad nekrāsojos vispār... See my point??? Un tā es varētu turpināt bezgalīgi... Un jautājums jau pats uz mēles atrodas - WHO CARES??? Atbilde arī tālu nav jāmeklē - NOBODY!!! Tad kāda velna pēc iztaisīties par to, kas es neesmu un darīt to, ko nevēlos jeb kas man nav vajadzīgs??? Tāpēc, jā, šobrīd es strādāju sev, ēdu sev, bojāju savus zobus, uz solāriju eju, jo man tā gribas un drēbes izvēlos pēc tāda paša principa.... un varbūt es pat saņemšos un uztaisīšu tetovējumu... Sarkanmelni nagi - that's me!!!

No matter what - always be yourself!!!
Hugs and kisses,

A.