Jo straujāk tuvojas manas atvadas no THR (un es jūtu, ka tās tuvojas...strauji), jo apcerīgākas kļūst manas domas. Kā nekā - EVERY NEW BEGINNING IS SOME BEGINNINGS END! Pēc šiem gandrīz pieciem mēnešiem es droši varu teikt - THR mani izglāba! Izglāba ne tikai no bezdarbības un mokošas finansiālas atkarības, bet no daudz kā dziļāka. Varētu pat teikt - THR atgrieza mani dzīvē. Esmu tieva (jā, zinu...nav jau tā, ka būtu bijusi baigi resnā. To es lieliski apzinos. bet fakts paliek fakts - pirms THR es biju "iesēdusies", ļoti nelaimīga, ar mazkustīgu dzīves veidu... vnk nomākta) un varu atļauties lietas... roku kremu pa 2 Ls, skropstu tušu pa piecīti. Jā, materiālisms... man tas riebjas, bet es nekad neesmu noliegusi, ka naudai ir vara un tā ir cieši saistāma ar labklājību. Un es lidošu uz Īriju. Kopš THR es daudzas lietas daru pirmo reizi...ES ATKAL DARU LIETAS PIRMO REIZI un tas liek man smaidīt. Un es runāju...runāju ar cilvēkiem dažādās valodās...jā, šad un tad es neatceros īstos vārdus, izruna ķeras un viss neizklausās tik smuki un pareizi kā gribētos, bet fakts paliek fakts - es runāju.
Un es nezinu, kkur būšu un ko darīšu pēc mēneša vai diviem... un šķiet, ka pirmo reizi pēc traki ilga laika mani tas neuztrauca... es nepadošos. :)


Ar smaidu,

A.