Visā savā visumā šī bija laba diena... Lai gan dienas pirmajā pusē mani mocīja "es tūlīt vemšu vai ģībšu" sajūta un bija diezgan traki slikti, es tomēr nevēmu un nenoģību...godam izturēju visu darba dienu. Prunājos ar vairākiem jaukiem cilvēkiem un vienu traki glītu čali tajā skaitā. Dzeramnaudās nopelnīju vairāk par piecīti + 5 eiro (super nebaltām dienām vai braucienam uz Īriju, ja tas no ieceres pārvērtīsies par reālu iekāpšanu lidmašīnā). Un, jā, dienas beigām man uznāca konkrēts "pļāpājamais"...

Tam visam pa vidu manā galvā atklājās/formulējās patiesība - man nav žēl pamest vietas, man žēl pamest cilvēkus.
Un es varētu ļoti daudz atdod vai no daudz kā atteikties, lai man būtu tāda balss, kā Adelei vai Jessy J.
Ā... un vēl... drīz es atkal varēšu ielīst mammas (nu jau sen manās) foršajās biksēs, kas ir mans tievuma mērītājs... + man vairs nav mazkustīgs dzīves veids...
Vēl ar vien "Caur ērkšķiem uz zvaigrznēm!"

A.

DON'T HOLD YOUR BREATH!