Vai cilvēks savas dzīves laikā mainās? Loģiski, ka mainās, tikai ne tā uzreiz. Vai cilvēks var vienas dienas laikā izmainīt visu savu dzīvi? Man šķiet, ka tā pilnībā nevar, ja nu vienīgi tās izmaiņas ir tādas, ka dzīves vairs nav. Bet ja nu brīnumainā kārtā dzīve vēl ir, kas ir tas, kas pēkšņi liek doties gulēt ap desmitiem vakarā, ēst ļoti maz, pēc sešiem vai septiņiem gandrīz nemaz un neko. Kas liek kārtējās čipsu pakas vai šokolādes tāfelītes vietā iepirkumu grozā ielikt banānus vai jogurtu? Kāpēc pēdējā laikā ar tādu aizraurtību tiek risinātas krutsvārdu mīklas, īpaši sudoku, bet TV skatīts arvien mazāk un mazāk? Tas patiesībā ir tikai viens vārds, kas izsaka visu - BAILES. Un tikai viens jautājums - KĀPĒC? Un ne jau, kāpēc bailes, bet vienkārši KĀPĒC? Nav vairs - kad, kas vai kur? Ir tikai KĀPĒC!
Pēdējā laikā manī ir arvien mazāk dzīvesprieka vai varbūt dzīvotprieka. Tagad sēžu un domāju, kurš vārds labāk atbilstu, jo tie tomēr neizsaka vieu un to pašu... Laikam tomēr dzīvotprieka, jo dzīvesprieks... tas ir tāds pārāk pozitīvs vārds un man kkā nenāk prātā, vai man vispār tāds kādreiz ir piemitis. Jā, šķiet es neesmu dzīvespriecīgs cilvēks, nu un tad?! Tas nenozīmē, ka neprotu smaidīt, es protu.

Un šobrīd ir tā, kā tajā dziesmā - Uz mana ielas nav ne mājas, ne sienas. Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini - mana vieta manā azotē.