*2000.gads 30.decembris

"Šodien es un mans brālis bijām mammai līdzi uz darbu. Beidzot es saņēmu Ziemassvētku dāvanu no opa. Nesen man piezvanīja Gita, es biju pārsteigta. Beidzot viņa ir mājās!"

*2001.gads 1.janvāris

"Šodien neko īpašu nedarījām. Vakar gan gāja jautri. Es un Gita gājām pastaigāties."

30.decembris

"Šodien es ar brāli un draudzenēm spēlēju Monopolu 3 reizes. Tas man patika. Bijām arī uz kalniņu. Rīt būs Vecgada vakars."

*2002.gads 1.janvāris

"Sveiki Jaunajā gadā. Ceru tas būs labāks par iepriekšējo. Es esmu laimīga par Jaunā gada iestāšanos. Ārā pēdējās dienās ir ļoti auksts un pieputināts. Dž. vēl turpina smēķēt. Es gan vairs nesmēķēju, man no dūmiem paliek slikti. Cigaretes man riebjas."

*2003.gads 1.janvāris

"Jā, tik tiešām, patšreiz, kad es rakstu jau ir 1.janvāris, jo pulkstenis rāda mazliet pirms vieniem naktī. Jaunais 2003.gads ir klāt. Vispār šī ir parasta diena, cepām piparkūkas un tamlīdzīgi. Cerams, ka šis Jaunais gads man būt tik pat labs kā iepriekšējais un pat vēl labāks, daudz, daudz labāks. Es tiešām to ļoti ceru."

31.decembris

"Ir vecgada vakars. Jā, atkal vesels gads aizritējis. Tikko pārskatīju savus apsveikumus un atradu vienu, ko J. man atsūtīja Ziemassvētkos. Texts apmēram šāds: "Ja 2003.gadu tu pavadīsi tāpat kā 2002., tad es jau sākšu aizmirst, kā tu izskaties. Es tev tiešām no sirds iesaku - pavadi savus tīņu gadus izklaidējoties. Es zinu, ka tu tāpat turpināsi tupēt mājās, bet atceries, ka tavā mazajā dzīvītē esam arī mēs - tavas draudzenes. Un vēl - atrodi savu otro pusīti!" Ko lai saka? Vai 2003.gads man bijis tāds pats kā 2002.? Nē... es esmu daudz ko sapratusi. [..] Man nav vajadzīgs tas alkohols un tās cigaretes, lai justos labi. Man tāpat ir labi."

*2004.gada 31.decembris

"Šodien ir vecgada vakars. Uz jautājuma zīmes vēl ir mūsu brauciens uz Somiju. Domāju, ka arī nākamais gads būs sviestains! Tad jau redzēs!"

*2005.gads 1.janvāris

"Ir 2005.gada pirmā diena. Mēs Jauno gadu sagaidījām mājās. Vispār, manuprāt, diezgan drūmi. Pirmkārt, mēs nešāvām raķetes, otrkārt, nebija sniega (un kar ir Jaunais gads bez sniega?) un treškārt, es nevarēju dzert šampi! Ja pagāšgad mums ar sīko vismaz nopirka kkādu bērnu suslu, tad šogad nekā. Stāvējām arā kā muļķi un blenzām un stulbām kaimiņu raķetēm. Drūmi!"

*2006. gads 5.janvāris

"Nu lūk - jaunais gads ir sācies un atkal ir jaunas cerības, jauni sapņi un jaunas ilgas. Atskatoties uz pagājušo gadu - nekādu īpašu izmaiņu, ja neņem vērā skolas maiņu. it kā jau viss bija daudz maz O.k., bet tomēr kkā pietrūka... Jauno gadu es sagaidīju Liepājā un tas tik bija kkas - mēs ar V. un Z. sagaidījām New Year uz tirdzniecības centra "Kurzeme" jumta. Sajūtas bija fantastiskas, tikai tas, ka bija auksts un tāda kā sniega vētra, bet tā bija super."

31.decembris

"Pabeidzot Veco gadu es neņemšos rakstīt nekādas prognozes par nākamo vai sapņus, cerības un apņemšanās. Es vienkārši pateikšu paldies, vissirsnīgāko paldies pirmkārt, jau saviem vecākiem par to, ka dara tik daudz manā labā un brīžiem paveic neiespējamo. Brālim par to, ka ir tik labs palīgs un sabiedrotais datoros. Savai vislabākajai draudzenītei Baibai par visu...ka liek man būt labākai. Manam vislabākajam draugam un brālēnam vienā personā, par to, ka viņš vnk ir. Elitiņai par to, ka viņa nezaudē ticību manī un uzmundrina mani. Agnesei par to, ka smīdina mani, dzen ārprātā, ka ir, jo bez viņas nez, kas gan būtu. Pērējām manām meitenēm - Lienei, Dacei, Kikai, Laurai, Kikiņai... Paldies jums, mani mīļie! :*"

"Vakar pašā vakarā mums ar Baibu bija interesanta saruna, caur virtuālo tīklu gan, bet tik un tā tā bija tieši laikā! Nevienam pēdējā laikā nebiju neko tik atklāti teikusi ... Gandrīz kā tajā filmā, kur tas džeks saraxtīja visus savus aizvainojumus un lapiņas un sadedzināja, tikai es tos izteicu viņai. Un man palika vieglāk... Es pēdējā laikā biju jutusies draņķīgi, īpaši runājot par un ar Baibu, bet pēc vakardienas patiešām šķiet, ka viss ir kārtībā. Viņa pteica ļoti daudz patiesas lietas, ne vienmēr tās bija labas, bet taisnība vairākumā viņai bija! Un es pateicu visu, kā es jūtos, ka man viņas bieži pietrūkst, ka es vēlos, lai kāds arī kādreiz uzklausa mani tad, kad man ir slikti...
Un lai arī iepriekš es par viņu teicu, domāju un raxtīju ne tās labākās lietas, vakar es atkal no jauna atskārtu, ka viņa, lai vai kāda, lai cik bieži kristu man uz nerviem, kaitinātu mani, neaprastu,tomēr ir mana vislabākā draudzene... Un man jācenšās vairāk viņu saprast un atbalstīt, vairāk uzticēties viņai!
Prieks, ka izrunājām visu vēl vecajā gadā, un jauno varēsim uzsākt ar labām domām, bez aizvainojumiem!!!
Paldies par Baibu!!!"

*2007.gada 31.decembris

"Līdz Jaunajam 2008.gadam palikušas bišķi vaikāk kā 2h. Un es esmu mājās. Zinu, tā nebija plānots. Bet nu... kkas nav labi, kkas nav īsti godīgi un es nemāku pateikt, kāpēc! Tā neforši sanāca..."

*2008.gada 1.janvāris

"Reiz bija klusums. Tas bija tik liels,
ka varēja sadzirdēt Dieva kluso un mierīgo balsi.
Ko ES IZDARĪŠU 2008.gadā:

1. IZDZĪVOŠU;
2. Nolikšu tiesības;
3. Pabeigšu skolu;
4. Iemīlēšos;
5. Lidošu ar lidmašīnu;
6. Iestāšos augstskolā;
7. Pārvākšos uz Rīgu;
8. Sākšu strādāt.

P.s. Pirmie vārdi, ko es pateicu Jaunajā gadā bija:" Laimīgu Jauno gadu, Agnes!"
Pirmā dziesma, kuru es dzirdēju Jaunajā gadā bija "Pretty Woman"."

*2009.gada 1.janvāris

"Šodien ir 2009.gada 1.janvāris. Es gribēju uzraxtīt jau vakar, bet nesanāca. Arī šī Jaunā gada sagaisīšana bija līdzīga kā pagājušā, tikai es neaizgāju uz balli. Nenožēloju, kaut gan, ja būtu zinājusi, ka Smukais arī būs, turklāt vēl sēdēs pie blakus galdiņa, mans lēmums būtu savādāks. Bet tur jau vairs neko nevar mainīt.
Atceros, ko domāju tieši pirms gada. Tas nepiepildījās un tāpēc ir divtik žēl un briesmīgi skujmi, tik skumji, ka mierīgi varētu izplūst sevis žēlošanas asarās. Īstenībā tas ir tik neizsakāmi skumji, ka to vnk nevar izstāstīt, izskaidrot un pat izraudāt...
Arī no 8 paveicamajām lietām, izdevās tikai puse. Es rakstu, tātad esmu izdzīvojusi. 19.06.2008. - viena no nedaudzām laimīgajām dienām - es noliku tiesības. 20.06.2008. - es pabeidzu skolu. 1.09.2008. - es sāku studēt. Viss. Kāpēc nepārvācos uz Rīgu? Pārāk gari un smagi jāstāsta. kaut gan, kad pirms gada sastādīju šo sarakstu, pārvākšanās uz Rīgu bija viena no reālakajām lietām. Pārējas vnk nevēlos komentēt, ne šodien un ne tgd.
Ja man jāvērtē kopumā, tad pagājušajā gadā bija vairākas nozīmīgas pārmaiņas, bet, atcerosties to, ka pēdējos 4, 5 gadus īsti neiet, tad nekas jau nemainījās. Vienīgā lieta, paveiktais, par ko esmu 100% pārliecināta, ka tas bija tā vērts, ir manas tiesības. Jā, varbūt šķiet muļķīgi vai sīkuma, bet man tas nav nekāds sīkums un kur nu vēl muļķība, tas ir labākais, ko esmu izdarījusi 2008.gadā. Jā, man nav savas mašīnas, man nav naudas degviielai, bet es varu braukt un es braucu... Pārlasīju savu dienasgrāmatu. Gandrīz katrā ieraxtā ir kkas par autosklu,par tiesībām un par to, cik ļoti es gribu braukt. man izdevās.
Arī vakar es izdzēru tikai 3 malkus šampanieša. vedu pārējos uz salūtu.

Galvenais nav, kā nosvin jauno gadu, bet kā to nodzīvo!!!!

1. doma Jaunajā gadā, skatoties kaimiņu salūtus: "Būs ahujenna smagi!"
1. dziesma, ko dzirdēju Jaunajā gadā - "You never see me again... no matter what you do... ""

31.decembris

"Sēžu savā istabā 2.atāvā. Ārā ir sasnidzis sniegs, tā jau ir vismaz viena maza pozitīva lieta visā šajā Vecā gada pavadīšanas padarīšanā. Kkādas īpašas svētku sajūtas man nav, zinu, ka rīt nekas īpašs drošvien nemainīsies. [..] Šķiet šis ir jau kāds 3. vai 4. Jaunais gads, kuru tā īpaši nemaz negaidu un neieslēdzu sevi nekādās apņemšanās. [..] Šogad mani pārņēmusi pasivitāte, es pat negribu neko darīt, vien aiziet gulēt un pamosties jau 2010.gadā. Atskatoties atpakāļ ir pilnīgi skaidrs: naudas ir daudz mazāk, veselība sliktāka un kopskats skumīgāks. Un es pat neuzdrošinos skaļi cerēt uz kko labāku nākotnē. Arvien vairāk sāk šķirt, ka Hjū Lorijam ir taisnība, kad viņš savā ģeniālajā "Protest Song" dzied: "Don't be hoping for the good times, cause the good times have already been!"
Kas ar mani noticis šī gada laikā? Nekas daudz un nekas manas ievērības cienīgs."

*2010.gads 1.janvāris

"Pusnaktī gājām ārā. Es, mamma un brālis. Kaimiņu salūts, 3 malki šampanieša, kas izrādījās vecs. Uguņošana Saulkrastos pie jūras. Aizgāju gulēt un pamodos.
Vēl nedaudz par 2009. Pēc ilga, neizprotami bezjēdzīgu samudžinājumu pilna laika peroda šķiet vienai agrāk tik nozīmīgai draudzībai ir pienākušas beigas. Varbūt ar laiku uz šīs pašas draudzības drupām izveidosies kkas jauns, kas pēc laika iespējams nopelnīs saukties par draudzību, bet ne tgd... tgd vēl sāp.
Pierādījās teicies, ka kko zaudējot kko iegūsti tā vietā. es ieguvu savas mīļās vislabākās Rūtiņas - S.(manu mūzu), Dūdu, B., Z., un L. Man vēl arvien ir manas A. un D. un mans The Best ever V. man ir manas mīļās māsīcas, kā arī mana Sigulda - S. un M. Un mans ŽS, kuram es vnk neļaušu izjukt. man ir mani 2009.gada atradumi, manas apsēstības (pārslimotās un esošās) - O.C, GG un Flashpoint. Mana mūzika, manas grāmatas un manas filmas. 2009. tapa dzeja manā izpildījumā, arī manas mīļākās rindas, kas sākas ar "Nekad neatdošu tev sevi visu...".
par 2010. es neko daudz nevēlos rakstīt. Es gribētu to vnk nodzīvot, lai gada beigās varētu pārlasīt šīs un uzburt jaunas pārdomas. Mana vienīgā lielā 2010.gada vēlēšanās būtu, lai tā beigās es varētu paskatīties uz fotogrāfiju, kas stāv Rīgā uz mana galda, un arsmaidu teikt: "Beidzot mēs esam pilns komplekts! Beidzot ir tā, kā tam jābūt. PALDIES!""