''Vispirms dara un tad domā!'' Vai tā esmu es? Nē, neesmu gan. Vismaz man tā šķiet, nē, esmu pārliecināta - tā neesmu es. Es domāju, sasodīti daudz domāju un tikai tad varbūt izdaru. Vai tas ir slikti? Manuprtāt, nav! :)
''Vispirms runā un tad domā!'' vai tā esmu es? Hm... Jā, tā esmu es, reizēm! Cik bieži ir šis reizēm? Intervāli mainās, bet es noteikti neesmu visu laiku miermīlība. Manī ir tāda vieta (ne kāda konkrēti, es nezinu, kur tā ir)... Laikam pareizāk būtu - manī ir kkas tāds, ja tu aizskar to vietu vai to ''kko tādu'', nu tad, lai visi kosmosa spēki ir ar tevi. Manī ieslēdzas - no mercy (būtu man Tilde, es pārbaudītu, vai šis vārds ir pareizi uzrakstīts). Es padomāju, nav jau tā bijis vēl, ka palīgā jāsauc tie visi kosmosa spēki, varbūt tikai mazi spēciņi. :)

V, ja Tu zinātu, cik ļoti es vēlos, kaut varētu braukt pie tevis sestdien kopā ar L! Miss you! Ik brīdi sūtu savas vislabākās domas Tev un zinu - Tev viss izdosies! :)

Es Tevi ļoti gaidīšu.
Bet ne pie pulksteņa, pie laika.
Pie debesīm ES stāvēšu un manā rokā slaikā
Trīs zvaigznes būs, lai pazītu tu mani!

Vai ir labāk? Jā, ir labāk! :) Es vienmēr esmu ticējusi, ka visiem cilvēkiem, kas ir manā dzīvē (tuvāk vai tālāk riņķo ap manu orbītu), arī tiem, kuri man nepatīk/nesimpatizē... šie cilvēki manā dzīvē ir tāpēc, lai man kaut ko iemācītu, lai man kaut ko dotu (ļoti reti kko materiālu), viņi ir, jo viņiem vnk ir jābūt. Un, kad viņu misija beidzas, viņi aiziet, pamet manu orbītu un dodas tālāk citās misijās. Cik ļoti dažreiz ir žēl, ka viņi aiziet... Cik skumji... Bet citā reizē - kāds gan tas ir atvieglojums. Vēl citā reizē - to (aiziešanu) pat nepamanu, tā vienkārši notiek. Un šodien es sapratu - viss, kas tgd notiek, tā vēl nav tava aiziešana, B! Jocīgi, jo it kā ir/ bija gan žēl, gan skumji, gan atvieglojums, bet aiziešanas nav! Šķiet, ka tava misija manā orbītā vēl nav galā. Lūdzu, dalies labajā ar mani!


P.s. Tevi aizmirst nepalīdz nakts vai rīts! :)
P.p.s. Man patīk runāt dziesmās!