2007. gada. 31.decembris
"Līdz Jaunajam 2008.gadam palikušas bišķi vairāk kā 2h. Un es esmu mājās. Zinu, tā nebija plānots. bet nu... kkas nav labi, kkas nav īsti godīgi un es menāku pateikt kapēc! Tā neforši sanāca... To visu vajadzēja nedudz savādāk noorganizēt. bet nu ir tā kā ir... es esmu mājās, kamēr Agnese un pārējie izklaidējas tur, kur man vajadzēja būt... Vēlāk ar senčiem iešu uz klubu. Zinu, ka būs LAME, bet plānoju nedaudz vairāk padzert šampi un tad jau kkā izvilkšu! Netaisos neko baigi apņemties, minēšu tikai lietas, ko izdarīšu 2008.gadā: 1. Izdzīvošu;
2. Nokilkšu tiesības
3. Pabeigšu skolu;
4. Lidošu ar lidmašīnu;
5. Iemīlēšos;
6. Sākšu studēt;
7. Pārvākšos uz Rīgu;
8. Sākšu strādāt."

Šodien ir 2009.gada 1.janvāris. Es gribēju uzraxtīt jau vakar, bet nesanāca. Arī šī Jaunā gada sagaisīšana bija līdzīga kā pagājušā, tikai es neaizgāju uz balli. Nenožēloju, kaut gan, ja būtu zinājusi, ka Smukais arī būs, turklāt vēl sēdēs pie blakus galdiņa, mans lēmums būtu savādāks. Bet tur jau vairs neko nevar mainīt.
Atceros, ko domāju tieši pirms gada. Tas nepiepildījās un tāpēc ir divtik žēl un briesmīgi skujmi, tik skumji, ka mierīgi varētu izplūst sevis žēlošanas asarās. Īstenībā tas ir tik neizsakāmi skumji, ka to vnk nevar izstāstīt, izskaidrot un pat izraudāt...
Arī no augstāk minētajām 8 paveicamajām lietām, izdevās tikai puse. Es rakstu, tātad esmu izdzīvojusi. 19.06.2008. - viena no nedaudzām laimīgajām dienām - es noliku tiesības. 20.06.2008. - es pabeidzu skolu. 1.09.2008. - es sāku studēt. Viss. Kāpēc nepārvācos uz Rīgu? Pārāk gari un smagi jāstāsta. kaut gan, kad pirms gada sastādīju šo sarakstu, pārvākšanās uz Rīgu bija viena no reālakajām lietām. Pārējas vnk nevēlos komentēt, ne šodien un ne tgd.
Ja man jāvērtē kopumā, tad pagājušajā gadā bija vairākas nozīmīgas pārmaiņas, bet, atcerosties to, ka pēdējos 4, 5 gadus īsti neiet, tad nekas jau nemainījās. Vienīgā lieta, paveiktais, par ko esmu 100% pārliecināta, ka tas bija tā vērts, ir manas tiesības. Jā, varbūt šķiet muļķīgi vai sīkuma, bet man tas nav nekāds sīkums un kur nu vēl muļķība, tas ir labākais, ko esmu izdarījusi 2008.gadā. Jā, man nav savas mašīnas, man nav naudas degviielai, bet es varu braukt un es braucu... Pārlasīju savu dienasgrāmatu. Gandrīz katrā ieraxtā ir kkas par autosklu,par tiesībām un par to, cik ļoti es gribu braukt. man izdevās.
Arī vakar es izdzēru tikai 3 malkus šampanieša. vedu pārējos uz salūtu.

Galvenais nav, kā nosvin jauno gadu, bet kā to nodzīvo!!!!

1. doma Jaunajā gadā, skatoties kaimiņu salūtus: "Būs ahujenna smagi!"
1. dziesma, ko dzirdēju Jaunajā gadā - "You never see me again... no matter what you do... "

...un uz pašas mākoņmaliņas sēž... laimes tirgotāji durvis ver ciet... ir jau vēls...