You always reached out to me and helped me believe
All those memories we share
I will cherish every one of them
The truth of it is there's a right way to live
And you showed me
So now you live on in the words of a song
You're a melody


Just when fear blinded me you taught me to dream
I'll give you everything I am and still fall short of
What you've done for me
In this life that I live
I hope I can give love unselfishly
I've learned the world is bigger than me
You're my daily dose of reality!

Daudz pārmaiņu. Ir jocīgi. Lai kā arī gribētos teikt, ka viss ir skaisti un viegli, tā nav! Iekšā man ir tāda sajūta, kas sastāv no dusmām, vilšanās, nesaprašanas un liela aizvainojuma. Un ir tikai viens jautājums - par ko tas viss? Man ir 18 un es jau domāju, ka mana dzīve ir nožēlojama un bezjēdzīga.
Man ir ko teikt, tieši tāpēc doma par grāmatu nemitīgi sēž man galvā. Bļāviens, kas tā būs par grāmatu. ES VISU PATEIKŠU! Visu kā ir, bez izlikšanās un liekuļošanas, patiesi un no sirds. Loģiski, kādam tas būs pamatīgs spļāviens dvēselē, bet ne jau par velti.
Sasodīti daudz problēmu... Man laikam ir ļauna un nelaipna seja. Es gan pati tā nedomāju, bet tā iznāk...
Un vēl man šķiet, ka tur, kur es tagad esmu, nav īstā vieta man un no tā,ko es tagat daru, nav īsti nekāda labuma. Varbūt no manis vispār nav nekāda labuma.
Sanāk jau baigi pesimistiski un nožēlojami, bet tā arī ir.

P.s. Joprojām nevaru saprast, kāpēc tu no manis novērsies????