Šķiet nekad nebiju tā nervozējusi un uztraukusies kā šodien! Tomēr neskatoties uz "brīnišķīgo" laiku galvaspilsētā un to, ka nedaudz pietrūka, es tomēr esmu apmierināta. Guvu nelielu ieskatu tajā, kas mani iespējams sagaida nākotnē, ja tikšu tajā fakultātē. Un beidzot saņēmos spert pirmo no 3 atlikušajiem soļiem līdz a.skolas beigšanai. Kaut arī esmu turpat,kur pēdējos pāris mēnešus, nejūtos galīgi slikti. Es daudz zināju. Vakar visu dienu mācījos. Bija tā vērts. Sapratu, ka tas vairs nav tā kā bija visu šo laiku, kad domāju:"Nu jā,kkad jau tas notiks, es nolikšu tiesības. Kkad es varēšu braukt viena pati un tad ,kad man būs tiesības es...." Tā visa padarīšana bija kkāda baigi nereālā. Šodien es sapratu, ka man to paveikt ir vairāk nekā reāli, es varu to izdarīt, es varu iemācīties, ja es mācos. :) Un es mācīšos. Kā ir? Ir tā, ka gribas vēl vairāk nekā līdz šim! ;)