Viss kārtībā!
Kamēr man apkārt autovadītāju apliecības birst kā no pārpilnības raga un nauda tiek tērēta izvēlēto augstskolu kursiem, tikmēr es atrodos kkur starp salauztu sajūgu, drosmes trūkumu, Imanta Ziedoņa dzeju, Teodoru Zaļkalnu un Minhenes ievērojamākajām vietām.
Šodien aizgulējos. ATKAL. Nākamreiz došu, lai kāds cits manā vietā uzliek modinātāju. Paspēju uz autobusu.
Bet vakars visā visumā bija labs.
Kopš pēdējo reizi te rakstīju visādas domas ir nodarbinājušas manu prātu. Divas no tām ieskrāpēšu arī te
Pirmā domā - Mūžīgais jautājums:" Kā ir labāk, atrst veidu kā pateikt arī ja tādā gadījumā nonāksi muļķa lomā un nekas vairs nebūs kā agrāk, vai tomēr visu paturēt sevī? Karoče, runāt vai klusēt?
Otrā doma - Viennozīmīgi, viena no Pasaulē labākajām sajūtām ir apziņa, ka esi kāda cilvēka labākais draugs. tas nekas, ka ne vienmēr viss ir bijis gludi, ka tu nekad nedarītu kko,ko dara viņš, ka netiekaties tik bieži kā gribētos. Bet vai tāpēc tu nevri būt viņa labākais draugs?! VARI!
Man jāatpūtina acis, tāpēc tu kā komats, es kā PUNKTS!