Nu tā... I'm leaving. And it's so sad. Patiesībā, es domāju arī par saviem lāčiem un visām savām mantām, kuras palika Siguldā, esmu noilgojusies arī pēc Valtera, Krikša, Silvijas, Elinčika. bet es nepavisam neesmu noilgojusies pēc tā aukstuma, kas mani tur sagaida, pēc tā, ka visu laiku jādomā, cik naudas man palicis un ko es šodien ēdīšu un pēc tā, ka visur jāiet ar kājām. man riebjas aukstums! Šonakt sapņoju kā es peldkostīmā pludmalē spēlēju volejbolu un bija tik patīkami karsts un es domāju par to, ka noteikti nosauļošos.... mmm.... Es gribu nosauļoties saulē, nevis solārijā, kur tikai izmet naudu un beigās secini, ka necik brūnāks neesi palicis. Un vispār es negribu braukt! Labi, vairs nerakstīšu neko, jo mana acu slimība atkal liek par sevi manīt. Nu tad pagaidām...