Mūsu rezidencē šodien svētki! Tētis un brālis ar savu seperizcilo komandu vietējos mačos izcīnīja bronzu! Zinu, zinu, nav jau zelts un vēl kkādi vietējie mači, bet bieži vien tie ir svarīgāki par kkādiem virslīgas mačiem, jo te tu visus pazīsti un kam gan negribas izcelties savā pagastā! :) Es arī biju klāt, taču šoreiz sēdēju klusu un tauri arī atstāju mājās, jo viņi spēlēja pret maniem draugiem, vecajiem treniņa biedriem! Bija labi visus satikt. Gribējās varbūt vairāk papļāpāt un tā, bet nu gan jau... Lienīte arī visu laiku ar Evu, bet es nedusmojos, ir taču arī reizes, kad vnk vajag paiet malā, tā sakot, palaist vaļā. Īpaši tad, ja es tāpat zinu, ka atgriezīsies un lielā mērā tieši tāpēc, ka palaidu! :)
Rīt agri uz Ventspili.... O.k. man tgd vēl jāizdzēš vecie albūmi no draugiem, katram gadījumam! ;)