Viss kārtībā... I'm still alive...

Bija briesmīga nedēļa! Viss,kas līdz šim bija gāzies pār manu galvu, turpināja to darīt ar divtik lielāku spēku! Varu skaidri pateikt - pēdējais gads nav nekāda medusmaize. Plus vēl stress ap 18.novembrim veltīto pasākumu skolā. Un kur nu bez maniem autoskolas mēsliem. Kad tik liekas, ka nu tik būs... nekā... parādās atkal jaunas grūtības, kas to visu padarīšanu pamatīgi bremzē! Esmu jau no tā visa pamatīgi nogurusi! Mani nervi vairs netur, īpaši pēc 2dienas, kad manā acu priekšā trolejbuss notrieca cilvēku un tās pašas dienas vakarā veikalā es iekļuvu pamatīgā sprādzienā ar gāzes izdalīšanos. Nevarēju sakarīgi padomāt un rokas trīcēja vēl kādas 2 dienas! Tomēr es vēl esmu dzīva! Un kā man teica - KAD NĀKS NĀKAMIE SŪDI, ŠITIE AIZMIRSĪSIES!

Neskatoties uz to, es ļoti priecājos un labi jūtos savā jaunajā vecumā. Un kaut arī pat mēnesis nav pagājis, man jau liekas, ka viss sāk kustēt straujāk... Un vēl šonedēļ, īpaši sākumā, manī iekšā bija tāda dīvaina sajūts. Dīvaina - labā nozīmē! Man ir nojauta, ko tā sajūta nozīmē, bet pagaidām es to paturēšu noslēpumā un gaidīšu kas notiks tālāk! Es esmu pārliecināta, ka kkas notiks, kkas labs! :)

bet tgd es vnk cīnīšos tālāk, lai kas arī notiktu, gan jau kkā...