Lielos vilcienos runājot, manai dzīvei vairs nav jēgas... Mazos vilcienos runājot, viss,kas man bija svarīgs un nozīmīgs, viss, kur man kaut cik veicās... tā visa vairs nav... vai tas nekad nav bijis... Bet es tomēr turpinu vilkt savu kailo dzīvību un vilkšu to, nekā cita jau man vairs nav... Un ja godīgi, tad es jau vairs neceru un negaidu neko labāku... pieriebies jau...

Tikko iedomājos - iespējams, mana kailā dzīvība ir stiprāka par visu šajā negodīgajā pasaulē!?

P.s. Īpašais smaids šoreiz Sinčai! Paldies tev, Sinča, par vakardienu, bija super... Paldies, ka vēlreiz liki man saprast, ka some things just never change... some good things... some people never change... :)