Viss kārtībā. Kopš pēdējo reizi raxtīju ir pagājis kkāds laiciņs, un tu neticēsi, bet ar mani arī kkas ir noticis pa šo laiku.
1. Pagāš 7dien, kad mamma bija aizbraukusi ciemos, mēs visi 3 ļoti čakli strādājām ārā, pie jaunās mājas. Vācām visādus roidus, nesām dēļus, vilkām naglas ārā utt. Sākumā es īsti negribēju iet ārā strādāt, bet pēc tam bija tik laba sajūta, tāda noderīga, liels darba prieks. Un mēs tik labi sapratāmies, brālis pat pamācīja mani, kā ar manipulātoru tur jāčakarējas. Sapratu, ka man tomēr patīk pastrādāt ārā. Iepriekšējā dienā Liene man uztaisīja smukus nagus un es pat nevienu nesabojāju... ;))) Kas gan var būt labāks, kā kko labu padarīt savās MĀJĀS!!!!! ;)))
2. 1dien nosvinējām Agnesitas 18. Bija riktīgi labi. Sākumā bijām boulingā, un ņemot vērā, ka tā man bija 2.reize mūžā, veicās ideāli. Otrajā spēlē es visiem ieliku, pat Artim,kurš riktīgi labi spēlē. Pēc tam aizvizinājāmies pie Agnesitas uz mājām, pasēdējām. Bija tiešām ļoti jauki.
3. 3dien pēc stundām man bija jāiet uz treniņu. Jā, tieši tā, uz treniņu. tas bija pirmais un vienīgais treniņš pirm sačiem. Tā jau nebūtu nekas īpašs, bet bija gan - jauktās komandas! Tas nozīmē, uz laukuma vienā komandā 3 džeki un 3 meitenes. Mūsu YO YO komandā mēs bijām 3 meitenes un 7 džeki. Tiklīdz viņi paņēma bumbas, man jau bija nelāga sajūta. Zane un Zita nomētāja krutās un aizgāja pa cēlājām, kas man atlika... Iesildoties likās, ka tie psihie džeki grib mani nosist, bet man par brīnumu nebija bail, te mājām es parasti bēgu no bumbas,kad Igaunis vai kāds cits sit, bet tie nav tādi kā Igaunis, tie ir 3x trakāki. Kā jau teicu, man nebija bail, es biju nikna. Un tikai tas palīdzēja man izturēt. Nebija tik traki. Man jau šķiet, ka viņi uz mani tā šķībi skatījās, laikam domāja, ka es esmu kkāda lose, kas neko nejēdz un kurai varēs kāpt uz galvas, bet nē, mīlīši, tā vis nebūs... Nācās sevi pierādīt, nezinu, vai tas izdevās, bet nu neko... Kkā atskārtu, ka tad, ja tev nav smuks ģīmis vai daudz naudas, uz tevi skatās kā uz kko zemāku. Un tad nekas cits neatliek, kā cīnīties un sevi pierādīt. Baigi nogurdinoši tas būs visu dzīvi sevi pierādīt, bet kas jādara tas jādara... Par naudu vispār negribas runāt, man vnk tā ir apriebusies, tā bezjēdzīgā šķiešanās, ko piekopj turīgie un nemitīgā vienkāršo laužu dzīšanās pēc naudas... It kā nekas nebūtu par to svarīgāks. Besī ārā tas materiālisms...
4. Vakar bija tie mači, kurus es jau pieminēju. Precīzāk - Valsts Ģimnāziju spartakiāde. Gāja tā neko. Mēs volītī palīkām otrie, izšķirošajā mačā X cilvēki no Rīgas 1.Ģimnāzijas mūs pieveica. Toeties kopvērtējumā SVĢ - kapitāli labākā!!! Visu dienu līdz vēlam vakaram nočakarējos pa to spartakiādi. Vakarā jau bija tik slikti, ka knapi mājās aizvilkos. Domāju, izgulēšos, atpūtīšos un būs labāk, nekā, no rīta jutos vēl sliktāk, visas maliņas sāp, nevarēju no gultas izkāpt!
5. Kā redzi, no gultas tomēr tiku laukā. Pie Agnesitas baigo štelli taisījām. Būrāmies cauri Japāņu Kabuki teātrim un uzvedām IMPERATORA NĀVI. Bija baigi jautri un daudz arī paveicām. Nu esmu atkal mājās. Mīlu mājas, nekur taču nav labāk kā te... Tā kā viss kārtībā, ja izlasīji līdz beigām, malacis, par to es tev veltu īpašo smaidu! :)