VAKARDIENA!

Briesmīga diena, spēcīgi izjutu 3., nelabvēlīgās prognozes ietekmi uz sevi, jo visu dienu mani vajāja visādas ķibeles un likstas! Skolā nevarēju nosēdēt nevienā stundā, jo kkā baigi vilka muguru, vispār jutos draņķīgi. Mājā apkure salūzusi, nenormāli salu. Es jau sen zināju, ka viņa ar savu nenormālo paranoisko taupīšanu iedzīs sevi vēl lielākos izdevumos, bet tā jau nav mana problēma, ja nu vienīgi tas, ka nereāli nosalu... Atnākot no skolas, istabā bija kā ledusskapī, bet pats trakākais, ka teļļuks arī čakarējās, nevarējām filmu noskatīties normāli... man besī, ka viņš tā čakarējas un visu laiku raustās... Bet tas jau tā "foršā" laika dēļ... Gāju uz centru, uz vilcienu un iekļuvu pašā milzu krusas epicentrā, pa laimi nebiju vēl pārāk tālu no mājām, atklamburēju atpakaļ... Līdz centram tomēr bija jātiek. Tiku. Atkal sava skopuma dēļ neizsaucu taxi, bet gāju kājām... Lietus, vējš... brr.... Braucu vilcienā. Pa ceļam vajadzēja palasīt ģeogrāfijas šodienas ieskaitei. Iesāku, bet nebija spēka lasīt, nevarēju iedziļināties... Rīgā arī draņķa laiks... Nākamā bēda - beidzot sadūšojos nopirkt kurpes, kuras jau sen biju noskatījusi, pirms divām dienām vēl uzlaikoju un nospriedu, ka vajadzēs lielāku izmēru... Un, kad palūdzu pārdevējai, lai atnes, viņa paziņoja, ka mana izmēra vairs nav... Nu kapēc???? Pie kurpēm netiku... Ar tramvaju aizkratījos nezināmā virzienā līdz Brasas stacijai, kur mani savāca senči. Mēs braucām uz 3.finālspēli Olimpiskajā sporta centrā. Mašīnai protams vietas nebija, tāpēc nācās to novietot vistālāk no ieejas... iegājām iekšā un konstatējām, ka zāle ir riktīgi debīla, no tribīnēm nenormāli slikti pārredzams laukums... Vietas ar tās labākās nedabūjām... Domāju, ka vienīgais, kas tagad varēja uzlabot man omu būtu SK Rīgas uzvara... Atlika tikai no sirds atbalstīt un domāt labas domas, kā jau parsti... Tas nostrādāja tikai daļēji. Nez kas sīkajam bija uznacis, bet viņš negribēja pūst mūsu trako tauri un labprātīgi to uzticēja man... Pūšana+bļaušana=super laba oma. Riktīgi atbalstījām... Kaut arī tā skaitījās Lāses mājas spēle, mēs, Rīgas līdzjutēji bijām pārsvarā. :) Vēl tiku pie 2 saldējumiem, ko starplaikos meta puiši, kas sakopa laukumu... Bet tas jau tikai tāpēc, ka Viens no viņiem bija savējais - Mārča! Un mēs bļāvām:"Mārča, Mārča!" un viņš tik meta mums tos saldējumus... Beigās tomēr mūsējie jaukumiņi zaudēja, bet vēl jau viss nav pagalam... Vēl ir iespēja... Tētis pēc tam mani ar Oša mašīnu aizveda uz Siguldu!

ŠODIEN!

Šodien gāja labāk nekā vakar. Līdz brīdim, kad bija jātaisās iet uz autobusu. Bļe, un ārā atkal tāds draņķis... Bet tomēr es gāju... Ar papēžu zābakiem un 2 somām kleberēju tos 2km uz autoostu... Tas bija šausmīgi. Jau pēc pāris metriem tas maita, vējš, saplēsa manu lietussargu. Tada škrobe, manu labo lietussargu saplēsa. Domāju jau, ka gals klāt, bet tomēr izturēju kā jau parasti.Mežonīgs paldies maniem mīļajiem ādas zābakiem. Galvenais, ka kājas palika siltas un sausas. Un varu teikt, ka tie, kas brauc savās ērtajās apsildāmajās, sausajās mašīnītēs nekur neder... Mēs, autobusu ļaudis esam visstiprākie... Un ja vēl mums ir lietussargi, tad tik saturieties! Pat orkāns mūs neapturēs nokļūt līdz mājām!!! Tā lūk!!!
Elitiņa pastāstīja, ka Eva jau zinot, kas viņai būs. Meitiņa - cik neparedzami! Opim būs jau 4. mazmazmeita. Nez, kurai no mums pirmajai piedzims dēls?! :)