Emociju miskaste

Things I want to remember


My happy ending... jeb kā es tiku pie CŪCĪTES... @ 20:06

Garastāvoklis:: satisfied

No rīta tā ap deviņiem padsmit cilvēku grupa iekāpj 40vietīgā autobusā un klusēdami uzsāk ceļu uz Cēsīm. Šodien, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts Ģimnāzij, notika ZPD novada konfarence(īsti nesaprotu, kapēc to sauc par novada konferenci, ja tur piedalās visas Valsts ģimnāzijas). Tā nu 40vietīgais autobuss ar padsmit cilvēkiem iekšā pa kalniem un lejā aizvirpuļoja līdz Cēsīm. Nedaudz pirms galamērķa tam pārskrēja melns kaķis pa ceļu, visi padsmit pasažieri nopūtās... Kas notika tālāk? Minētajā skolā visi padsmit pasažieri, neskaitot četrus pavadoņus, izklīda pa vairākām telpām. Manā pedagoģijas un psiholoģijas sekcijā bija 14darbi. Izlozējām kārtas numurus un sākās tas, kā dēļ tika nobeigts labs daudzums nervu un strādāts gandrīz divus gadus. Prezentēju gandrīz pēdējā. Bija labi, jo īpaši nesatraucos, arī rokas netrīcēja un balss arī nē. beigās uzdeva pāris jautājumus uz kuriem atbildēju veiksmīgi. Kad visi bija aizstāvējuši, mums bija jāuzraxta uz lapiņas, kura dalībnieka darbs patika vislabāk, es uzrakstīju savu klasesbiedru Robertu, kurš arī bija manā grupā, mēs jau sākumā pirms prezentēšanas norunājām, ka raxtīsim viens otru. Visa pasākuma rezultāts - 1.(augstākās) pakāpēs apbalvojums psiholoģijas sekcijā,pārsteigums, prieks, liels lepnums un patīkama sajūta, pēc balvas saņemšanas redzot SVĢ 4 skolotāju sejās paltos smaidus un lepnumu!!! Blavā dabūju kartona diplomu un lielu māla pūcīti, ķipa gudrības simbols un tā. Nosaucu to par CŪCĪTI! Šķiet, ka melnais kaķis bija man īpaši labvēlīgs šodien, jo diena tiešām bija izdevusies!!! ;))))
 

Emociju miskaste

Things I want to remember