Šodien visā visumā bija laba diena! Mājās viss tā kā ok, biju pie zobārsta. Saderam, ka man šodien iešpricēja kkādu zirga devu to anestēzinu, no vienas puses tas bija labi, jo es pilnīgi neko nejusu, bet no otras puses - pēc tam es 2h nevarēju ēst un man gandrīz 1/2 sejas bija nejūtīga.
Pēc tam visi braucām uz Inčukalna pusi, pirms tam vēl piestājām vecajos labajos Vīgantos un paēdām. Inčukalnā šodien spēle SK/Rīga:Poliurs/Biolar, samērā svarīga! Un pats labākais, ka tā notika Inčukalnā, pēc kluba pāriešanas uz Rīgu, Inčos vairs spēles praktiski nenotiek. Bet šodien šķita, ka komanda ir atgriezusies mājās kā Pazudušais dēls! Bija labi, uzvarējām ar 3:1. Valters arī bija uz spēli atbraucis, iespējams arī tāpēc es spēlē tā īsti nevarēju iedziļināties un koncentrēties, jo gribējās ar viņu pārrunāt citas, svarīgas lietas! Nebija jau tā īstā vieta, kur satikties, bet labi, ka vispār sanāca, jo rīt viņš brauc atpakaļ un Liepāju. Brīvlaikā vajadzētu pie viņa aizbraukt uz Liepāju, sen neesmu tur bijusi. Tad jau redzēs, ceru, ka tētis laidīs!
Ieva mani šorīt pārsteidza, viņa man atraxtīja tādas lietas par dzīvi,ka pinīgi prieks. Šķiet, ka ar viņu viss būs labi, beigās mēs secinājām, ka īstenībā vaina jau nav mūsos, un mums ir jāturpina būt tikpat foršām kā līdzšim! Un to mēs arī darīsim!