mrs_brightside:

Sen neesmu neko raxtījusi. Kapēc? Nezinu, vnk nav bijusi v;elme kko pierakstīt.

Bijām te uz pāris dienām pa igauniju paceļot. Nu tā... neko... Diezgan labi. Atkal bija diezgan nervozi, kā nekā kartē jāskatās un čeļazīmēm jāseko, jāmeklē visi tie objekti un viesnīcas. Dažas vietas tā arī neatradām, dažas par nelaimi bija slēgtas, bet tā neko. Nedaudz noguru no tās sajūtas, ka visu laiku jābūt baigi modrai, jāseko visam līdzi, jākārto visas lietas, pat jāpasūta ēdiens priekš visiem. Bet kopumā secināju, ka man patīk tā ceļot, patīk satikt visādus cilvēkus un mācīties saprasties ar tiem.

Pa šo laiciņu esmu paspējusi iestāties autoskolā, nu jau pirms laba laiciņa, bet mācības vēl nav sākušās. Tām vajadzētu sākties kkad šonedēļ, bet nezinu īsti kad. Tas mani uztrauc un padara nervozu. Neziņa mani uztrauc.

Sliktais laiks, nerimstošais lietus mani nomāc. Laikam bija naivi cerēt, ka vēl pēdējā nedēļā pirms skolas varēšu pagulēt pie jūras.

Pēc nedēļas jau skola. Nejūtos tai gatava. Pareizāk sakot. es vispār nedomāju par skolu, jo tad man būs jādomā par to, kur es dzīvošu, ka tas ir pēdējais gads, ka briest lielas pārmaiņas. Esmu noraizējusies, vai spēšu savienot autoskolu ar mācībām.

Strauji tuvojas arī mūsu jubileja. Neesmu vēl nopitkusi dāvanu. Agnese rīt aicināja mani pie sevis uz pāris dienām. bet, ja jau es braucu rīt, kad tad un kur es sagādāšu dāvanu. tomēr domāju, ka vajadzētu braukt, tas droši vien nāks man par labu. Tomēr es šaubos, jo par autoskolu nekas nav īsti skaidrs.

Nesaprotu, kapēc senči nepieļuj domu, ka es varētu dzīvot mājās skolas laikā un braukāt. Nu vismaz mēģināt izbraukāt. Tas mani padara nervozu. Pat pazibēja tāda domā:" Nu kapēc tu vispār triecies uz to Siguldu. Ja būtu palikusi tepat, nebūtu jālauza galva par tik daudz problēmām." Tomēr tad es sev teicu:" Tu nedrīksti tā domāt! Tu visu izdarīji pareizi! Ir palicis tikai viens gads, tu nedrīksti padoties, tu tiksi galā."

Vispār kopš atbraukšanas no Igaunijas es esmu staigājošs nervu kamols. Man besī, ka es nervozēju un nemitīgi domāju par visādiem sīkumiem, bet es vnk nevaru savādāk.

o.k. laikam jāiet turpināt darbu pie dāvanas radošās daļas. varbūt tas novērsīs manas domas no visām šitām muļķībām.