-Sveika, mana mīļā!
-Sveika. Sen neesi neko raxtījusi.
-Zinu. Vnk sen nekas nav noticis!
-Sk.Kā vispār?
-Nu tā. Vakar biju Džeza festivālā.
-Es domāju, ka tev nepatīk džezs?!
-Nepatīk jau arī.
-Kapēc tad brauci?
-Nekad nebiju bijusi. Lai sevi parādītu un citus apskatītu!
-Nu un kā?
-Kā kā! Nu tā... Ne pārāk.Pārsteidza tas, ka bija tik daudz cilvēku. Pa vidu tā pauze bija pārāk gara un vispār nevajadzīga.Ļoti neērti bija sēdēt.Kad dziedāja Olga Pīrāgs domāju, ka pārplīsīs bungādiņas. Bet nu tā... Vienīgais, kas man tiešām ļoti patika bija... nu uzmini?
-Nav ne jausmas.
-Bungu solo. Bāc... Tie divi džeki bija vnk monstri.Dievīgi.Iespējams bundzinieki ir vismazāk agrsīvie cilvēki, jo viņi taču tāpat visu laiku sit. Kaut es tā varētu... vnk izsist visu negatīvo no sevis ārā... Tas tiešām bija iespaidīgi.To vnk nevar aprakstīt. Ļoti patika. Tas bija labākais visā tajā pasākumā.
-Sk. Kas vēl?
-Zini, pēc manām domām džezs ir viens no retajiem stiliem, kur gandrīz nemaz nav jāskatās, ir tikai jāklausās.
-Kapēc?
-Nu tur jau tāpat nav ko redzēt. Protams, ja neskaita bungas... Un vēl man liekas, ka vislabāk to mūziku ir klausīties vai nu dejojot pie tās vai guļot, piemēram, šūpuļkrēslā. Bet ne jau sēžot uz cietiem krēsliem.
-Iespējams. Kā savādāk?
-Pat ļoti nekā. Pēdējā laikā esmu sākusi klausīties krievu mūziku. Nemaz neskaties tā. Tas noteikti nav Jaunā viļņa iespaidā. Iespējams Katjas iespaidā, bet varbūt, ka man sāk izpausties manas krievu saknes.
-Dīvaini.
-Jā, bet tas vēl nav viss. Dienā es klausos krievu mūziku, bet naktīs mani sapņi ir angļu valodā. :) Tas noteikti ir to kumēdiņu iespaidā, ko es caurām dienām varu skatīties PC.
-Jā, traki.
-Nu ko. man vairs nav ko teikt. Līdz vēlākam!
-Līdz vēlākam. Turies, mīlu tevi ļoti ļoti!
-Zinu. Es arī tevi ļoti mīlu!