mrs_brightside:

Bijām pie brālīša ciemos. Negribas jau atzīt, bet man viņš drsuku pietrūkst...

Saņēmu drosmi un uzprasījos atpakaļceļā pie stūres sēdēt. Interesanti zināt, vai kādreiz būs kāda reize, kad man nekas neatgadīsies??? kas šoreiz? Nu nekas īpašs, ja neņem vērā, ka gandrīz sasitu mašīnu, atpakaļgaitā uzripojot virsū aizmugurējai. Zinu, ka gandrīz neskaitās, tētis laikus sāka bļaut, nē, bļāva jau viņš arī pirms tam, tikai es nesapratu, ko viņš no manis grib, un norāva roceni. It kā jau nebūtu nekas, ja... tas nebūtu Ford Focus... 2006.gada... Ar vieglu izbīli, bet tiku sveikā cauri...

Man nepatīk, ka uz mani bļauj, īpaši, ja es sēžu pie stūres. tas mani vnk paralizē. Senči jau laikam domā, ka es tāda... nu nekāda... tikai braucu...viss po... Bet viņi kļūdās, jo es pārdzīvoju par katru savu kļūdu un savā prātā analizēju to vēl vismaz 3h pēc notikušā!

Īespējams es esmu nožēlojama( tam nav nekāda sakara ar braukšanu)!!!

P.s. Šodienas īpašais smaids un paldies Edgaram par:" Čau! Ō! Tu nu gan smuka! Baigi labi!!! :) Jaunais modelis ja?! :)" 'Viņam vienmēr izdodas mani sasmīdināt pat tad, kad ir visbēdīgāk... Kaut nu būtu vairāk tādu cilvēku! Paldies! :)