Bet tā notiek.
Skaidrs, ka katram savs ceļš ejams, un tas, ka kopā vairs nepavadam tik daudz laika kā agrāk ir tikai apliecinājums tam, kamēs kļūstam pieaugušas. Tam, ka mums katrai ir sava dzīve, savi mērķi.
Jā, gribētos jau biežāk to pārrunāt ar tevi, bet tu jau zini, kā notiek - pasākumi, darbiņi utt. utjp. ...un tā vienmēr. Skumji, bet fakts. Un tikai nedomā, ka vienai otras dzīvē vairs nav vietas. Tu zini, kā tā nav un nekad nebūs.
Laiks skrien vēja spārniem.
Un vienalga, vai mēs tiekamies reizi nedēļā vai mēnesī, tu esi mana labāka. Un labākas par tevi vienkārši nav.
Es taču tevi mīlu.
Un tā arvien notiek - visvairāk mēs sāpinām tos, kurus mīlam.