mrs_brightside:

Šodien noskatījos filmu par Amerikāņu tūristiem Brazīlijā. Trilleris. Sākumā viss bija baigi o.k., bet tad atklājās, ka ļaunie iezemieši sagūsta tūristus, lai izgrieztu un pārdotu viņu orgānus. Un vēl tur vienam pārsisto galvu kniedēja kopā ar skavotāju... Brrr.... Beigas jau bija laimīgas, tikai no kādiem 10 dzīvi palika tikai 3... Rožaini...

Vakar biju Rīgā. Gribējām pārsteigt Agnesi, bet pārsteigums pārvērtās par katastrofu ar mani galvenajā lomā. Pirmkārt, Ieva bija aizmirsusi mājās telefonu un es veselu stundu meklēju viņu pa visu staciju, neatradu. Tad atklājās, ka viņa ir aizbraukusi pie Agneses viena. Es arī braucu turp. Aizbraucu nepareizā virzienā, turklāt veselas 2 reizes. Kad beidzot(3.x) iekāpu trolejbusā, lai brauktu pie Agneses, es sāku raudāt un nesapratu, kapēc es vispār uz turieni triecos... Kad izkāpu vajadzīgajā pieturā secināju, ka Ieva mani negaida,kā Agnese solīja. Mēģināju pati iet, bet tur bija tilts un nevarēja tikt pāri ceļam. Beigās Agnese teica, lai es nekustos un gaidu Ievu, bet es jau tā biju nosalusi, gāju pati, pa tilta apakšu, beigās,kad jau biju vajadzīgajā ielas pusē ieraudzīju Ievu, kas stāv pieturā un gaida mani...Atkal apraudājos... Es biju tik dusmīga... Es pat kliedzu uz viņu ,bet labi, ka viņa nedzirdēja, jo pa vidu mums bija 4 mašīnu joslas... Tikām līdz Agnesei un jau pēc 5 min braucām atpakaļ un centru... Kā es varēju zināt, kurā virzienā man jābrauc, sasodīts. Nu tilta virzienā, bet kā es varēju zināt, kurā virzienā ir tas sasodītais tilts... Man nepatīk kļūdīties...
Pēc tam vēl, tam visam pa virsu es Mc'Donaldā ieraudzīju Inesi, to savu veco draudzeni, kura no ASV atgriezusies. Viņa bija kopā ar kkādu ģefku... Jocīgi palika... Bet es nepiegāju viņai klāt. Varbūt tas bija slikti, es pat nezinu kapēc nepiegāju, man likās, a ja nu viņa mani nepazīs, vai vēl ļaunāk vairs neatceras... Un zini, es nemaz nenožēloju, ka nepiegāju viņai klāt... Mums katrai ir sava dzīve, tiesa agrāk, kad mēs bijām nešķiramas draudzenes, bērnudārzā, es domāju, ka būsim tādas uz mūžu... bet tā jau es domāju par visām... par Justīni,ar kuru es vairs pat nesveicinos,par Inesi, par Gitu un Daci, par Lieni un ko tur liegties arī par Baibu... Laikam jau dzīvē nekas nav mūžīgs...