Emociju miskaste

Things I want to remember


Reply To:

Learning to let go... @ 22:13

[info]mrs_brightside:

Šodien aprit tieši gads, kopš "oficiāli" liki man saprast, ka starp mums nekā nebūs jeb gads, kopš viss beidzās pirmo reizi...
GADS!
Lai kā es censtos sev iestāstīt, ka vēlos, lai man ir vienalga, ka viss ir kārtībā, ka paliek labāk. Tā nav un es nezinu, vai kādreiz būs. Netieku ar to galā, nespēju palaist. Nevaru iet uz priekšu lieliem soļiem, lepni paceltu galvu, aizcirst tās durvis. Jūtos sabrukusi.
Cenšos iet maziem solīšiem, kas lielākoties stipri līdzinās stāvēšanai uz vietas. Katru dienu saku sev - VISS BŪS LABI (Cik ironiski. Tieši šos vārdus Tu man ļoti bieži mēdzi teikt. Kāpēc tie nepiepildās? ) Saku sev - Tu esi skaista! Tev viss vēl būs! Ar šiem vārdiem cenšos izsist visas tās domas, kas ēd mani no iekšpuses - ka neesmu pietiekami laba/skaista/iekārojama, lai KĀDS (protams, ar šo domāju ļoti konkrēti - kāds, kuru es gribu) mani gribētu PA ĪSTAM!
Iedomājies, kopš viss beidzās, vairs nevienu reizi neesmu jutusies tik labi/priecīgi kā tad, kad "bijām kopā". Nevienu reizi neesmu tik patiesi smējusies, jutusies vajadzīga... laimīga. Un ir pagājis jau gads, bet tas tukšums neaizpildās. Brīžiem pat šķiet, ka paliek lielāks. Tas ir tik skumji un tik sāpīgi...
Vairāk kā gadu nav bijusi neviena pati diena, kad es par Tevi nedomātu.
Neviena diena, kad neilgotos...


Nekad iepriekš neesmu tā jutusies, cīnījusies ar emocijām, tā uzvedusies un izpaudusies - apņemos nerakstīt/nezvanīt/nedomāt, paiet dažas dienas - atkal salūztu. Jau kuro reizi. Lai gan solīju Dacei un sev turēties un tā nedarīt. Tieši tā kā šodien. Mēs runājam pa telefonu un es nevaru pļāpāt par niekiem, ja man galvā visu laiku ir šie jautājumi - KĀPĒC TU MANI NEGRBI? KĀPĒC NEGRIBI AR MANI RUNĀT/REDZĒT? KĀPĒC TU MAN TEICI, KA TIK UN TĀ ESMU TEV SVARĪGA, BET TĀ NEIZTURIES? Un tad es "sacepos" par neko (jeb par to visu ATKAL) un man ir tādas dusmas un vilšanās un aizvainojums un man gribas to izgāzt, izkliegt visiem, lai zina, cik ļoti TU mani sāpināji. Un kāpēc ir tā, ka Tev viss šķiet tik viegli un labi un laimīgi (no malas), bet man ir TIIIIIK SLIKTI!?????

Nekad iepriekš neesmu tā jutusies, bet, zini, nekad iepriekš neesmu bijusi iemīlējusies!
 

Your Reply:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Emociju miskaste

Things I want to remember