Gada pēdējā diena.
Ir skumji un arī mazliet vientuļi. Bonusā tam visam kārtējās auto problēmas, kuras man būs jārisina. Komplektā salauztajai sirdij un nepārejošai bezcerības sajūtai, vnk lielisks gada noslēgums un Jaunā sākums. :(
Neesmu pārstājusi par Tevi domāt un ilgoties. Mani nepamet sajūta, ka tā, kā ir tagad, tā nav jābūt. Ir jābūt savādāk. Un tas nepāriet! Ai, zaķēn! Tu biji mans šī gada brīnums. Un es atsakos ticēt, ka tas bija nekas.

Nezinu, vai man ir tiesību kaut ko vēlēties nākotnei un vai tam ir kāda jēga, bet ja tomēr...
Es vēlos iespēju. Īstu iespēju ar Tevi! Un es zinu, ka man vajadzētu vēlēties, lai ātrāk tieku tam visam pāri vai lai man piespēlē kaut ko jaunu/labāku. Ar prātu es to visu saprotu, bet sirdī...
Es gribu Tevi par spīti visam! Varbūt tas ir pilnīgi muļķīgi, naivi vai stulbi, bet es lūdzos... Lūdzos, lai Tu arī vēl to vēlētos un lai notiktu tā, ka man tā tiktu uzdāvināta - tā īstā iespēja!

Laimīgu Jauno gadu, zaķēn!