Beidzot atkal dzirdēju Tavu balsi. Beidzot atkal Tevi satiku. Beidzot atkal pieskāros un ...
Tu teici, ka tad, kad man sāk raustīties mutes kaktiņš vai vaigs, ir skaidrs, ka kkas sekos... Un sekoja. :) :) :)
Nenožēloju, ka aizbraucu, lai gan bija brīži, kad šaubījos, vai man vajag tā sevi mocīt, apzinoties, ka tāpat jau viss ir skaidrs. Vai tiešām? Es nezinu. Protams, ka braucu, jo biju to parādā tai meitenei, kas gaidīja 9 dienas, kas skaitīja rītus, nemitīgi domāja par Tevi un reti kuru vakaru varēja aiziet gulēt bez asarām...
Ai zaķēn, kāpēc ar Tevi man ir tik labi?! Vienalga, kur mēs esam - darbā, pie manis mājās, Tavā auto, braucot atpakaļgaitā pa krūmiem aizaugušu zemes ceļu vai ceļmalas stāvlaukumā. Galvenais, ka esi līdzās.
Vēl dažas dienas un mans atvaļinājums būs beidzies. Zinu, ka pēc tam atkal viss būs savādāk. Tieši tāpēc, ja ļausi, izmantošu visas iespējas un visus mirkļus. Tikai lūdzu, ļauj...