mrs_brightside:

Viss kārtībā. Ja zinātu kā, tad noteikti uraxtītu to lietuviski! ;)
Cēlos piecos no rīta, pēc sešiem jau bija vilciens uz Rīgu. Astoņos kāpām Eurolainā un laidām uz Lietuvu. 11.b klasīte 18 cilvēku sastāvā + klases audzinātāja (Vara)Vīxne. Totāla meiteņu kompānija, tikai divi no mūsu džentlmeņiem... :D Ap pusdienas laiku bijām jau Vilniusā. Aizgājām līdz viesnīcai un atklājām, ka durvis ciet. Beigās tomēr mūs ielaida. Dāma administrācijā strādāja kā gliemezis un tā pēc gandrīz pusstundas gaidīšanas 3 kvadrātmetru lielajā koridorī mēs gājām iečekot mūsu apartamentus. Šausmīgi, tas vēl būtu maigi teikts. Meitenes pa 8 divās super mazās istabiņās, skolotājai savi apartamenti ar TV, džeki 4vietīgā numurā kopā ar kkādu itāli, kuru sākumā uzskatījām par tādu, kam meitenes nepatīk, sākām jau bažīties par mūsu džekiem, bet beigās izrādījās, ka viņš tomēr ir ar pareizu noslieci un pat gribēja vienu no mūsējiem uz striptīza klubu aizvilkt! :D Izstaigājām vecpilsētas tūristu apskates vietas, bija tā neko. Glīši. Nereāli saspiestā autobusā aizbraucām uz Viļņas krutāko iepirkšanās centru, Čillī pica - pārbaudītas vērtības. 3.reizes pārbāztākā autobusā braucām atpakaļ uz viesnīu, bet izrādās nepareizā virzienā. Tomēr atpakaļ tikām. Bija jau vakars. Tālāk katrs varēja darīt, ko grib, tikai līdz 11tiem visiem bija jābūt atpakaļ viesnīcā... un tā jau arī bija. Visi godīgi gājām mazgāties uz taisījāmies uz čučumuižu, bet tad pēkšņi notiks kkas negaidīts, veirākums meiteņu stāv vannas istabā pie spoguļa un pirms gulētiešanas krāmē sev virsū tonālo, krāso skropstas vai veido matus. Smieklīgi... Ap pulksten 1 naktī, 13 meitenes klusiņām lavījās garāk skolotājas durvīm uz izeju. Divi itāli mūs pavadīja, ķipa lai neviens mums neuzmācās (iepriekš pieminētajam itālim uzradās draugs) Grasījāmies jau no viņiem aizbēgt vārda tiešajā nozīmē, bet tā tomēr nedarījām, kamēr tikām līdz mūsu mērķim, Viļņas krutākajam naktskulubam. Jau iepriekš Kitija (klasesbiedrene, klases vecākā, mūsu gide un mamma) bija iečekojusi to klubu un dabūjusi flaierus. Gājām iekšā, Kitija samaksāja un pateica tam apsargam, ka tie divi itāļi ir no mūsu viesnīcas, bet viņiem ir slikti nodomi. Un apsargs teica:" Nu tad mēs viņus vnk nelaidīsim iekšā!" Mūs apzīmogoja, novēlēja patīkamu vakaru un opā iekšā bijām. Prikols jau tāds, ka pusei no mums ir zem 18, vienai 16, bet nekādus dokumentus neprasīja. Iekšā pilns ar cilvēkiem un tuss nepajokam. Gājām iekarot deju grīdu. Skanēja tikai klbass, es zināju tikai vienu dziesmu, bet bija labi, riktīgi izdancājāmies un saelpojāmies tos banānu dūmus. Brīšiem vispār neko nevarēja redzēt un sajūta bija tāda, kā gāžoties. Foršākais bija tas, ka darījām to visas kopā un atšuvām visus džekus pēc kārtas, kas kaut pietuvojās un mēģināja iefiltrēties mūsu pulciņā, nemaz jau nerunājot par roku palaišanu! Kitija kā jau gādīga mamma mūs nemitīgi pārskaitīja, no malas tas droši vien izskatījās visai dīvaini. Un kad viens džeks, kurš šķiet bija sanarkojies kļuva pārāk uzbāzīgs un nereaģēja uz mūsu mēģinājumies viņu pabīdīt tālāk, Kitija vnk sāka stums viņu prom, bet viņš tik un tā nelikās mierā un tad viņa kādas 20min vnk viņam centās ieborēt, lai kratās prom apmēram tā:" Stay avay from my girles! Don't tuch my girles." Viņai izdevās un mēs turpinājām relax.... :) Un kad vairākumam vairs nebija spēka pakustēties, mēs visas kopā gājām atpakaļ uz viesnīcu, jo kopā atnācām un kopā arī aizgājām. Jau labu gabaliņu pirms viesnīcas mums visām bija jārunā čukstus un jāiet uz pirktgaliem. Mūs ielaida jau iepriekš uzpirktā administratore un mēs lavījāmies atpakaļ gultās. Un šķiet, ka skolotāja nepamanīja mūsu prombūtni, varbūt pamanīja, bet neko neteica! Nākamajā dienā mēs visas izskatījāmies un jutāmies vnk kapitāli draņķīgi, bet nu neko. Pastaigājām pa suvenīru bodēm un pusdienas laikā sēdāmies Eurolainā unm braucām atpakaļ. Šoreiz un robežas sanāca šaizīte, jo diviem vāciešiem nebija dokumentu un mūsu visu autobusu aizsūtīja uz kratīšanu un pārbaudīja ar suni... Par laimi somas nelika krāmēt ārā, tikai vienam vecim, kura somu tas suns ilgāk ostīja. Un tā mēs laimīgi tikām mājās. Patīkams nogurums. Viss kārtībā. Ja atkal izlasīji līdz beigām... nu malacis...
Apčī(mans interpretējums lietuviešu PALDIES)