urn:lj:klab.lv:atom1:mrs. lovemrsmrsrums5@inbox.lvmrs2025-09-26T12:34:26Z2025-09-26T12:34:26Zurn:lj:klab.lv:atom1:mrs:647232025-09-26T13:32:002025-09-26T13:32:002025-09-26T12:34:26Z2025-09-26T12:34:26ZTēja ar mēness stariem, vērojot kalnus. <br />Glāstošas naktis, bez steigas pabeigtas domas. <br />Mēs esam atdalījušās un palikušas sev, man pietiek ar tējas glāzi, tu gribi visu mēness gaismu. <br />Tējas nomods, mēs esam pārāk dažādas un trauslā kopība ir beigusies, kas likās neiespējami, jo mēs turējām viena otras roku, kad nebija mēness staru un zvaigzņu, un smaidījām vakara pasakas kādā no mūsu 1001 versijām.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:643572025-07-22T18:14:002025-07-22T18:14:002025-07-22T17:18:21Z2025-07-22T17:18:21ZViņš zīmēja apļus uz mana ceļgala un smaidīja, viņa acis bija neapbružātas, un tas bija kā pēdējais ommm. Internets vairāk nav nekā ir, Helena piekrīt, ka tas ir traki, ka mums nav ziņu un epastu, un ielej man vēl margaritu. Vēl vairāk atslābt un atlikt visu citai dienai. Vidus-jūra.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:642062025-05-22T21:27:002025-05-22T21:27:002025-05-22T20:47:24Z2025-05-22T20:47:24ZBērni māk pateikt labdien, paldies un piedošanu paprasīt. Es viņus dresēju, lai visu dara maksimāli paši, gribi dzert - ej paņem, pabeidzi ēst - trauki uz virtuvi, gribi ipad - vispirms skolas darbi un kārtīga istaba. <br />Esot pie Stasa, nav limitu, paprasi un dabū - paēst, atnest, sakārtot. Es vēlos, lai viņi piedzīvo īstu dzīvi un izaug pašpietiekami, un var par sevi parūpēties. Šī sagrozītā realitāte ir iemesls, kāpēc es atsakos izskatīt iespēju daļu laika pavadīt Abu Dhabi, kā arī neizturamais karstums, un Stasa biežā prom būšana. <br />Maniem vīriešiem ir jabeidz šī pasaka.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:637802025-04-07T23:57:002025-04-07T23:57:002025-04-07T23:03:12Z2025-04-07T23:03:12ZAtdoties un atmaigt esībā un tagad. Saule un asais vējš glāsta, un spēlē domino.<br />Tavi pirksti slīd pār manu plecu, smiekli un apdullinoša spiegšana, lipīgas roķeles un salda elpa un skaļas bučas.<br />Mēs dejojam zem satelītiem, ziņām spēlējot džezu, čukstot saullēktu.<br />Es aizveru acis, un veros apokalipsē.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:635162024-08-30T13:15:002024-08-30T13:15:002024-08-30T12:22:28Z2024-08-30T12:22:28ZGleznot neperfektu gaismu, senus mirkļus, vēl nedzimušas ilgas, saudade. <br />Sairt pa vīlēm un pielāgoties, un padoties, vējš un saule, un dienvidus, un vīns, vīns, vīns. Nobeigt nopūtas, ne savus sapņus jau kopš nulles punkta. Loterija, nezinot sākumu un beigas. Uzticēties, piedalīties un cerēt pārtapt vēlamajā. <br />Sajukties ar karstu sauli un sarkanvīnu, negausīgi smēķēt.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:634372024-04-21T19:29:002024-04-21T19:29:002024-04-21T18:37:10Z2024-04-21T18:37:10ZTu atstāj lamatas kā mazus uzmanības apliecinājumus, un gaidi, lai es tajās ieskrietu, un paliktu tur pie vietas. Aizslēgtas durvis, un pateikt es te biju, piekluvēt pie loga, kad es laižos miegā. Piezvanīt, jo ja nu es esmu pagājusi garām taviem tīkliem. Vērot manus soļus no attāluma, bet ne pārāk tālu.<br />Tu jau tā nemaz nedomāji, un es esmu pārpratusi. Mēs taču esam draugi.<br />Joks, joks taču. <br />Raudiens, dziļš raudiens, un izmisums.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:630972023-12-01T15:25:002023-12-01T15:25:002023-12-01T17:08:44Z2023-12-01T17:08:44ZBaltas mākoņu muguras, un sasalusi elpa. Smacējoša vientulība un komunikācija, jau otro nedēļu, runāt, un atkārtot, neviens tevi nedzird, vai netic, un tu skaties lielām acīm un dzer ūdeni, lai vārdi veiklāk ripotu no mutes. Atpakaļ ceļa un citu ceļu nav. <br />Izelpa. <br />Tāla pilsēta zem mums, stikla sienas bez neviena loga, saprotu kāpēc, jo es lektu.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:628752023-07-30T18:13:002023-07-30T18:13:002023-07-30T17:57:07Z2023-07-30T17:57:07ZViņa skatās uz mani un cauri, un klusi soda, sveši par to padomātu neko. Tik daudz laiks ir aizgājis, tevis vairs sen nav, un tu joprojām mani ietekmē. <br />Pietiks. Es gribu būt pati, un laimīga, lai kas tas arī būtu. <br />Kaut uz brīdi.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:626092023-06-13T18:43:002023-06-13T18:43:002023-06-13T17:45:07Z2023-06-13T17:45:07ZTu dari to pašu, ko citi pirms tevis, bet tu pamanies piemest tabasco, un tas maina visu. Man pietiek tevis nedaudz, lai paliek citai reizei. <br />Pusdienu pārtaukumi, atceltas tikšanās, stunda vai divas viesnīcā, ja tiekam līdz gultai.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:624462023-05-04T18:03:002023-05-04T18:03:002023-05-04T17:05:43Z2023-05-04T17:05:43ZTik viegli izkļaņčīt smaidu vai dzērienu, avio biļeti vai kurpju pāri, jo man nav žēl, lai jau. Tāpat, man arī neatsaka, jo es esmu skaista un patīkama. Šīs neizsīkstošās nopūtu un vērtību maiņas, mazais ikdienas liekulības bazārs. <br />Apaut svešas kurpes un ļauties to ērtumam un virzienam. Justies citādāk un būt citai, domāt no jauna, dot padomu un ieteikumus. <br />Dzīve ne tava, un tik viegla, saprotama un vienkārša.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:621162023-05-02T12:38:002023-05-02T12:38:002023-05-02T11:40:39Z2023-05-02T11:40:39ZGriezt, iegriezt līdz galam, sagriezt.<br />Mākoņi pilni pārmetumu, kaķu un suņu. <br />Slapja līdz pēdējai vīlei.<br />Vārdi pārāk lieli, turēt muti, lai nelīst.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:618582023-03-28T17:05:002023-03-28T17:05:002023-03-28T16:07:43Z2023-03-28T16:07:43ZMēs graužam savas sniega pikas un vērojam aisbergus slīdam mums garām. Mans, tavs, ne mūsu, un nākošais. <br />Katram savs pleķītis, kur piesēst, un atsktīties uz lietām, kas vairs nav, brīžam ieņurdēties, jo drusku vēl sāp. <br />Grūti atteikties no mēness, jo tas viens un citu nav, bet piekritīsim sev, ka tas katram savs.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:615842021-12-16T11:39:002021-12-16T11:39:002021-12-16T11:51:04Z2021-12-16T11:51:04ZIzelpa un mirkļi mirdz ziemas saulē. Viegli ir iekrist iepriekšējā ikdienā, jo tu jau atkal aizmirsti kā bija, un tev ir jādejo visas dejas, jāspēlē visas spēles un jāskūpsta visas lūpas.<br />Izelpa, pateicība par visu, kas ir. <br />Anhels ir Dienvidamerikā līdz vēlam pavasarim. Iepriekšējā es būtu raudājusi vannā un dusmojusies, pakojusi somas un devusies līdzi. Šodien dzeru karstu šokolādi pie kamīna, un plānoju kādu viesistabu.<br />Parīt sola snigt.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:613292021-09-12T17:17:002021-09-12T17:17:002023-06-13T17:47:11Z2023-06-13T17:47:11ZCilvēki mainās kā gada laiki. Es nezinu, kā būs rīt, bet šodien ir piemērots laiks burāšanai.<br />Viņš kopj olīvkokus, es cenšos nenoslīkt, jo es esmu viena, patiešām viena. Beidzot šī ziņa ir sasniegusi arī mani. <br />Viņš strādā smagi, jo vienmēr var sasniegt vairāk, un izdrīt labāk, un šķiet tas viņam sagādā perversu prieku. <br />Anhels nav mans viss, un neieņem pirmo vietu, tāpat kā es neesmu viņa pirmā un vienīgā. <br />Mēs tiekamies pie vakariņu galda, lai kopīgi atvilktu elpu. <br />Viņš ir mans miers šodien.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:610272021-01-25T21:59:002021-01-25T21:59:002021-01-25T22:06:30Z2021-01-25T22:06:30ZEs gribu atlaist tavu roku, un ļauties straumei, jo ir labi vienkārši būt virs ūdens, kas ir mānīgs. Es turpināšu turēt tavu roku, tāpēc ka atkal ir labi, jo es esmu ļāvusies straumei jau pārāk daudz reižu.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:607552020-12-20T22:47:002020-12-20T22:47:002020-12-20T22:51:55Z2020-12-20T22:51:55ZNav nozīmes, vitamīni lēni pil manī, lai sajauktos ar krēslu. <br />Es steidzos radīt atmiņas sev un bērniem, jo abi drīz izaugs, un kas to lai zina, kāds būs nākošais decembris, un kurš varēs apmeklēt gadskārtējās sanākšanas. <br />Nav negribu, jo es esmu pieaugušais, un šis perfektais uzvedums minūti minūtē vairāk ir man, jo mani abi mazie prinči atkal grib tēti.<br />Tu atkal vinnē.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:606302020-09-22T20:57:002020-09-22T20:57:002020-09-23T18:48:37Z2020-09-23T18:48:37ZIzvēlies, kas tu būsi, meitene no kino vai sieviete no mūsdienām. Viņas ir viena un tā pati, bet viņas nekad nesatiekas. Izvēlies, bērnība ir beigusies. <br />Ņikita lēja pēdējo sarkanvīnu, un bija mans lielais brālis.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:601972020-09-10T18:18:002020-09-10T18:18:002020-09-10T17:26:47Z2020-09-10T17:26:47ZKā bites krāj med šūnās, arī es krāju tavu saldumu sajauktu ar solījumiem, es ļāvu tam mani pildīt lēni un piesardzīgi tur, kur kādreiz bija Stass, ieaudzis starp manu elpu un apziņu. <br />Mežonīgs un izsalcis tukšums ir manas laulības sausais atlikums.<br />Saprast, ka es joprojām esmu tikai pakāpiens, lai tiktu līdz gala mērķim, kas ir mans tēvs. <br />Kauns, ka es atkal tik viegli atdevos un uzticējos.<br />Manis joprojām nav pietiekami.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:601432020-07-27T22:06:002020-07-27T22:06:002020-07-27T21:17:14Z2020-07-27T21:17:14ZMēs turpināmies zem vidusjūras saules. Mani bērni ir patstāvīgi, jo ja es tā nedomātu, viņi abi mani apēstu brokastīs. <br />Man visvairāk ir žēl mana mazā Bogdana, jo šķiet viņam ir ticis visvairāk manu tukšo skatienu un neīsto buču. Tā vienkārši sanāca. Piedod. <br />Es kādreiz teicu, nedari tā, lai ir jāprasa piedošana, bet, ai, kā visums tagad smejās. Piedod, ir mans sakāmais ik dienas, jo tas ir labākais, ko es varu. Prasu piedod sev, un bērniem, jo nav vairs citu, kam prasīt.<br />Nodevu bērnus un aukli Stasam, un pati devos saulē.<br />Piedot.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:598172020-05-28T13:04:002020-05-28T13:04:002020-05-28T12:07:07Z2020-05-28T12:07:07ZNoķert to brīdi, kad otrā pasaules malā tauriņš sakustina spārnus, un pamats zem kājām viegli ietrīsas, un paiet malā. <br />Zeme sen jau kā vairs maigri nevibrē, es krītu pāri pasaules malai.<br />Pietika saprāta, piezvanīt terapeitei, un lūgt izsūtīt glābējus.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:596422020-05-27T12:52:002020-05-27T12:52:002020-05-27T12:07:46Z2020-05-27T12:07:46ZPasaule ir aizturējusi elpu un Laiks ir apstājies. <br />Stasa cigāri un brendijs tikai vēlos vakaros, skatoties nekurienē, tagad es to daru gaišā dienas laikā, skatoties bērnus un aukli. <br />Es gaidu balodi ar olīvu zaru, jo visas vēstules pudelēs ir sen kā jau izsūtītas.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:591532020-05-04T13:25:002020-05-04T13:25:002020-05-04T12:31:44Z2020-05-04T12:31:44ZStass ir tālu, un viņam neiet labi.<br />Tu dzirdi savu citu es, čukstot neglītas lietas naktī, kad līst un tevis nav.<br />Es pierunāju bērnus uzvesties un parunāt ar tēti, pēc tam aizgāju un noraudājos no tā, ka visa ir par daudz, un nav ko izdarīt.<br />Citam es ir taisnība, nekam nav nozīmes.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:589522020-04-21T13:28:002020-04-21T13:28:002020-04-21T12:29:25Z2020-04-21T12:29:25ZEs gribu dzert viskiju ar sarkanām lūpām, turēt tavu roku un ļaut tev redzēt zvaigznes manās acīs. <br />Tas sākās klusi un nepiespiesti, un joprojām tā ir. Es gribu mūs paturēt mums, jo neviens tāpat mūs nesapratīs. <br />Aleksandr, tavi video zvani man palīdz sagrabāt saprātu un dod neprātu.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:586802020-04-05T21:34:002020-04-05T21:34:002020-04-05T20:36:22Z2020-04-05T20:36:22ZEs Miro līdz galam nepatīku, tas nekas, es arī sev pašai līdz galam nepatīku. Tomēr viņš mani jūt. <br />No rītiem viņš ir pasācis mosties, lai nāktu man līdzi ik rīta pastaigā.<br />Es viņam teicu, ka ir jābūt klusam, lai nepamodinātu lapsas, uz ko viņš protams pateica nē. Es savukārt pateicu jā, un viņš piekrita. Jā. <br />Man likās, ka viņš ir vairāk Stass, bet varbūt nē, varbūt viņš ir arī es.urn:lj:klab.lv:atom1:mrs:583992019-12-21T21:51:002019-12-21T21:51:002019-12-21T22:03:45Z2019-12-21T22:03:45ZČaikovskis mani aizved uz citu laiku, un ļauj palaist visu vaļā un ļauties sapnim. Riekstkodis skan uz repeat, vakaros vēroju mēmus baleta ierakstus, un cenšos nepazust.<br />Decembris kā ierasts ir grūts, lai gan es cenšos. <br />Guļu, cik nu sanāk, ēdu arī, kad sanāk, strādāju, cik nu varu, esmu cik esmu.