09:09 pmEs esmu nikna, neprātīgi nikna. Es pamodos ar trauksmes un panikas sajūtu. Es skrēju 10 kilometrus, tad raudāju aiz dusmām, jo man vairs nebija spēka un es nevarēju paelpot, tad es iztīrīju vannas istabu un savu drēbju skapi, tagad tur ir pilnīgs tukšums, jo es izmetu visu, kas ir vecāks par 2011. gadu. Kurpes es neizmetu. Es varētu iet pakaļ dažām savām drēbēm, jo tās tomēr ir īpašas Es atkal paskrēju, 13 kilometrus, es nekad nebūtu domājusi, ka es varu tik daudz noskriet. Tad es izdomāju, ka Stasa skapī arī prasās pēc pavasara tīrīšanas, un tālāk man ir kauns teikt, kas notika.Tagad es došos pie Marinas un viņa man būs blakus, kamēr es izkliegšu savu sāpi. Rīt būs tā diena, kad kāda meitene kļūs ļoti bagāta, un es palikšu vēl par kārtu cietāka un pazemotāka. Man ir kauns, jo mani var nopirkt. |