mr_x

Tomēr pozitīvais aspekts - gruzoni vairs nav pārāk izteikti, atraidījumi tik ļoti nebiedē, ir krietni vairāk pofig.. piemēram, iemest sarunā kautko par savu lielo mīlu un īpaši neprātot, kā otra puse uz to reaģēs. Lai jau reaģē, kā grib..

p.s. bet varbūt es par to spēju runāt tieši tāpēc, ka nav nekāda lielā mīlā? Cilvēciskas simpātijas+vēlme vismaz vienreiz pārgulēt, lai nebūtu sajūta, ka sieviete mani čakarē?..

Vispār kopš zināma laika man ir aizdomas, ka es vairs negribētu nekādas stabilas attiecības pat ar cilvēku, kurā esmu iemīlējies. Iedomājoties par kopdzīvi jau uzmetas viegla zosāda (jo ko gan mēs visu laiku darītu kopā!), labāk lai brīvdabas dzīvnieki paliek savā brīvajā dabā, negribu nekādus krātiņus.