| atpakaļ realitātē |
May. 2nd, 2011|09:46 am |
Nedēļa Francijā paskrēja kā pāris stundas. Vai kā krāsains vienas nakts sapnis.
Pāris foto tomēr neesmu saglabājis kompī, tagad mēģinu no atmiņas kartēm sadabūt atpakaļ (kaut tās pa vidu vairākreiz formatētas). Ceru, ka ar īstajām atmiņām tā nenotiks un nekas tā pavisam neizplēnēs.
Jo pasākums bija tik labs! Saspringts, nogurdinošs gan fiziski (uz abām kājām tulznas), gan garīgi - runāt, saprast, rakstīt angliski, paralēli vēl tverot pa frāzei franciski, censties nepārsātināt uztveri, atstājot pietiekami daudz iedvesmas arī pašai fotogrāfijai. Un kur nu vēl komunicēšana ar vietējiem francūžiem, arābiem, turkiem, pakistāniešiem, kambodžiešiem, āfrikāņiem utt. - reti kurš kaut cik angliski saprot, tad nu nācās likt lietā manas vārgās franču valodas drupačas, organizatoru izsniegtos Flyer'us, mīmiku, žestus...
Tik daudz un dažādu cilvēku satikts, informācija, emocijas, vīns, vīns, sidrs, sidrs, Galette (gardās franžu pankūkas no tumšiem miltiem), bezgaršīga grillgaļa un alus, vēl arī alus. Un no rītiem kruasāni, bet brokastīs kruasāni. Katru rītu smaržīgi kruasāni! Izņemot svētdienas rītu - labi, ka tā, jo mazliet jau apnika...
Un šansoni mājupceļā... Pēc visas tās burzmas, kā ar sajūtu nervu galiem viegli, viegli tverot to, kas virmo apkārt, kas bija tepat, ir un būs, jo nekur jau nepazūd. Tas ir un paliek tur, kur katrs mēs to paturam. Ar smaidiem ierakstītu dvēselē, ar smaržām atmiņās, ar sajūtu, ka ir forši DZĪVOT. |
|