mr_doom [entries|archive|friends|userinfo]
mr_doom

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[23. Okt 2020|15:26]
drošība tūlīt beigsies? tu stulbeni, tā nav sākusies. kavējas gadus 30.
Linkir doma

[23. Okt 2020|15:19]
ea viņai dažreiz neticu. mani taču nav iespējams mīlēt. vistīkamākais pierādījums - savienojam to, ko prasa, KLIEDZ pierādīt ar to kas dotais. un tas netiek slēpts, tas vispār netiek apskatīts.

šis uzdevums nav jārisina. ir jāpriecājas par nebeidzamo, brīžiem prātā uzaustošo... nu es to vārdos nevarēšu pateikt. bet es mīlu viņu un pa lielam tas arī bija jāpierāda. sev. viņai... tā pat neticēs.
Linkir doma

[20. Okt 2020|11:54]
v pizdu druzjei, v pizdu podrug, ja sam sebje pizdatij drug
Linkir doma

[15. Okt 2020|18:03]
komatozs ir sācis kopdzīvi. neko nelieto. īpaši nedomā par eņģeļiem un dēmoniem. kļuvis pats sev pavisam garlaicīgs.

mīļotā ir no debesīm, bet komatozs viņu nedara laimīgu.

mr_doom tagad vairs nesaprot - turpināt rakt labas dzīves virzienā, vai atgriezties pie pazīstamā deģa vella.
Link3 raksta|ir doma

[12. Okt 2020|19:40]
manas domas pārvēršas par zaļganzilām gaismas govīm un aizlido izplatījumā
Linkir doma

[9. Okt 2020|11:42]
projektu vadītāja ir vnk dura
Linkir doma

[7. Okt 2020|13:07]
paranoja nekad nebeigsies. gaišie periodi var kļūt ilgāki, bet kritieni atpakaļ būs vienmēr. tas nozīmē, ka nevar paļauties. nevar plānot ģimeni. nevar cerēt uz laimīgu dzīvi. bet var tīri praktiski iegūt viens no otra, līdz beidzot vienam vai otram noriebsies.
Linkir doma

[6. Okt 2020|21:48]
"mans vienīgais spermatozoīds tika izšļākts pret apokaliptisku mākslasdarbu"
Linkir doma

[30. Sep 2020|13:36]
tas ir mierīgs, pieņemošs, mani pazīstošs. tajā ir klusums - vārdu tur nav. tas kaut ko gaida. tas zin kādu noslēpumu. tajā nebija sākuma un diez vai būs beigas.
Linkir doma

[30. Sep 2020|13:31]
vecie nelūgtie viesi smīkņā, iznākumu zin, bet procesu tik un tā izbauda. gaismas smaidiņi tiem spīd garām. mazi parādiņi piedodas. tikai nesajaukt savas saules!
Linkir doma

[24. Sep 2020|22:27]
ja es varētu tevi uzzīmēt. tavs gaļas gabals ir nekas salīdzinājumā ar tavu tumsu. un tu to kontrolē labi. esi pakļāvusi. tas, laikam, ir galvenais ko tevī cienu.
Linkir doma

[17. Sep 2020|15:37]
bija jauki būt velna marionetei, kas pretojas par visiem 50%. klusums gremdē mani sevī, un man liekas, ja tā ilgi turpināsies, es sākšu sev riebties jaunos veidos.
Linkir doma

[16. Sep 2020|19:53]
This is the most powerful thing that can be done: surrender. And love is an act of surrender to another person. Total abandonment: 'I give myself to you.'

That's quite mad because, you see, it's letting things get out of control.

[...]

Actually, what is really sensible, is to let go, is to commit oneself, to give oneself up. And that's quite mad. So we come to the strange conclusion that in madness lies sanity.

-- Alan Watts
Link1 raksta|ir doma

[12. Sep 2020|13:40]
Ir viens tāds zīmīgs tramvajs, kas man seko. Nezino ko par to domāt. 🤔
Linkir doma

[10. Sep 2020|17:51]
dūms nekad nebeidzas. dēmoniem jauna pieeja. mr_doom jāpielāgojas.
Linkir doma

[7. Sep 2020|20:23]
"No kurienes ir šī zināšana par kaut ko tādu, kam nav vārda, ko nevar izstāstīt un aprakstīt? Kas ir aiz mūsu vārdiem un stās­tījumiem? Pāri palikuši tikai neskaidri miglas, pat šausmu tēli, kas mājo ārpus mūsu pilsētām, kurās neizbēgami kļūstam arvien līdzīgāki, plakanāki, vienādi laimīgi un ārprātīgi."
Linkir doma

[2. Sep 2020|18:49]
Pamostos no dīvainiem sapņiem sešos. Juris jau ir augšā, sēž tāds noskumis uz gultas malas, lūdz cigareti – viņš savējās esot nozaudējis. Es iedodu un aizejam papīpēt. Smēķētava ir tualetē. Tur viss kā no padomju laikiem – netīrs, sienām lobās nost apmetums, podiem nav vāku, briļļu. Smēķētava, ja neskaita palātu, ir vieta, kur veči var papļāpāt. Tur gandrīz visu laiku kāds ir. Bet lielākā aļa ir pavisam nerunīgi. Liekas, zaudējuši jebkādu interesi par dzīvi, lielākoties vecie.

Nopīpēju, atnāku uz palātu un aizmiegu.

Mostos ar miega paralīzi. Acis ir vaļā, bet ķermenis nekustas un apziņa vēl ir daļēji sapnī. Pīpējot reizi 20min sagaidu brokastis. Atkal tā pretīgā, dzeltenā putra. Pateicos Dievam un ar mokām sāku stumt iekšā. Bet šoreiz ir kafija! Precīzāk – kaut kāda dzira kas maziet atgādina kafiju. Nopriecājos, paņemu savu krūzīti un dodos uz pīpētavu.

Gribas nomazgāties. Pēdējo reizi dušā biju piektdien, bet duša saplīsusi, nomazgāties var tikai "zorkā" (novērošanas/izolācijas palātā) un tikai pirmdienās. Tagad gaidu dakteri, kurai melošu, ka jūtos pavisam labi un esmu gatavs atgriezties sabiedrībā kā priekšzīmīgs pilsonis.

Uz nodaļu mani atveda sestdienas rītā. Uzreiz ielika zorkā. Ārā no turienes laiž tikai daktere, bet sestdienās, svētdienās viņas nestrādā. Tāpēc sabiju tur līdz pirmdienas rītam.

Ja esi radis visu laiku sēdēt datorā vai telefonā, tad būt bez nekā ir grūti. Viss ko vari darīt ir skatīties griestos. Tā 18 stundas diennaktī ar īsiem pārtraukumiem ēdienreizēs.

Zorka ir palāta ar sešām gultām. Ir divi restoti logi, tāpēc pa dienu ir gaišs. Vienā stūrī ir tualete, duša, otrā – pīpētava, tāds kambaris ar plastmasas, cigarešu sadedzinātu lodziņu un visādiem grafiti uz sienām. Virs durvīm kāds uzzīmējis lielu, skaistu krustu. Visu laiku dežurē sanitārs. Tā kā esam tikai trīs mierīgi pacienti, sanitārs visu cauru dienu spēlē spēļu automātus uz planšetes.

Kad ierados man atņēma drēbes un ietērpa tādā papīra pidžammā. Tā jau bijja vairākās vietās saplīsusi. Palūdzu sanitāram ko labāku. Viņš sarauca degunu un pasvieda man novalkātu t-kreklu un trenniņbikses ar kādiem pieciem cigarešu izdedzinātiem caurumiem. Neko, labāk par papīra skrandām jau ir.

Zorkā bija viens dārzenis, kura vārdu neatceros, viens narkomāns Saņa ar lomkām (kurš iestājās, lai atrisinātu kādu peņa infekciju) un viens arkonu pārņemts mr_doom. Saņa bija tāds pretīgs tips ap 35, bet labi pazīstams daudziem “ilgajiem viesiem.” Viņš visu dienu stāvēja pie durvīm un garāmgājējiem diedelēja cigaretes. Visu laiku runāja par naudu – tur viņam draugi parādā, tur no darba stroikā nav samaksājuši. Kronis visam bija, kad viņš zvanīja mammai un lūdzās, lai atrodot privatizācijas sertifikātus – 500-600 eiro varēšot dabūt. Kad dārzenim tuvinieki atsūtīja gardumus, Saņa pusi apēda. Biedēja dārzeni tēlojot, ka sitīs pa seju, ņēma no trauciņa zemenes un stūķēja savā pretīgajā ģīmī. Ne es, ne sanitārs neiejaucāmies.

Svētdien dežurēja cits sanitārs. Sakarīgāks. Palūdzu viņam kreklu ar garām piedurknēm, lai paslēptu savas rētas, kad ieradīsies daktere, cerībā tikt ārā ātrāk. Daktere no zorkas izlaida, bet no slimnīcas neizrakstīja. Paldies Dievam tiku palātā ar sakarīgiem čaļiem.

Tikko deva zālles. Visi sastājas rindā, iedzer ripu, parāda muti un sēžas pie galda, lai var saskaitīt, ka visi atnākuši. Pirms brīža palātas biedrs, viens tāds čigāniņš rāva kulakā, segu pār galvu pārvilcis.

Bez pīpēšanas te nav ko darīt. To daru stipri daudz. Es introverts, baigi daudz nerunāju. Daudzus arī ir gandrīz neiespējami saprast. Piemēram: nu jā, man arī kādreiz likās, ka televizors ar mani runā.

Cilvēki šeit ir visādi, no pilnīgi normāliem līdz pavisam jukušiem. Bet arī pret idiotiem vai šīzē neatgriezeniski aizgājušajiem izturas ar cieņu. Tomēr visi vienā laivā esam. Visskumjāk ir skatīties uz vecīšiem, kas spēj tikai paēst, iedzert zāles, vnk sekot rutīnai. Izskatās zaudējuši visas cerības uz ko labāku un samierinājušies, ka tā arī nomirs Tvaiķenē.

Viens vīriņš, ko ar siltumu atceros no savas iepriekšējās ciemošanās, šeit sabijis jau astoņus gadus. Toreiz ar viņu vēl varēja sarunāties, kaur arī viņš atbildēja ar vienkāršām frāzēm. Tagad viņš staigā pa gaiteni un skaļā balsī murmulē vispār bezsakarīgu sviestu krieviski, latvisku un vāciski. Mēdz būt stulbi izgājieni, piem. Mēģina ielīst pusdienu rindā priekšā. Bet nekas traks, tieku galā ar vārdiem.

Ir viens čalis tā ap 45, kas brīžiem runā kā ļoti parasts cilvēks, brīžiem par to, kā viņam vajag sava bumbvedēja komandai atrast ārstu, jo nevar savādāk doties misijā. Tad viņš sava monologa vidū sāk runāt t.s. vārdu salātus, kaut ko par to, ka viņam vajagot nieri un meklē kādu ar savu asinsgrupu.

Visvairāk man patīk palātas biedrs Juris. Tāds lādzīgs večuks, kas nekad neatsaka, ja viņam ko lūdz. Viņu mazliet par to izmanto. Man liekas viņam ir bail šeit atrasties. Ar viņu ir viegli papļāpāt.

Ir viens pusdebils jaunietis, kas nesaprot savu vietu. Pateica kādu erotisku piezīmi māsiņai un dabūja pa ribām. Nāk, citu sūtīts, prasīt cigaretes no Jura. Uz parādu kas netiks atdots.
Link3 raksta|ir doma

[2. Sep 2020|16:12]
pabeigšu limonādi un kāpšu elektriskajā kāpurā, lai apciemotu šamani, kas salabos manu pāļu dzinēju.
Linkir doma

[29. Aug 2020|19:16]
Šovakar esmu ļoti iemīlējies.
Link1 raksta|ir doma

[28. Aug 2020|14:05]
God is watching. Yesss, He is always watchinnnng. Muahahahahahahaa.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]