braucu mašīnā ar nosacītu draugu un viņš man stāstija, ka viņam jau gadu ir nopietnas attiecības, viņiem ir kredītā neliela mājiņa pierīgā un ir pieteicies bērniņš. es protams feikoju smaidu un apsveicu viņu. tad viņš stāstija cik daudz darāmā mājā, kā pavada brīvo laiku ar nu jau visticamāk topošo sievu un vispār cik ideāli tur viss viņiem. es klausijos, klausijos un tikai pie sevis domāju cik ļoti es to visu negribu nekad un, ka man tas viss nekad arī nebūs.