ar čaļiem šodien bijām pasportot mežā. visi kā viens runā tikai par mašīnām, man tas tā besī ārā. man ir bijušas 5as dažādas darba mašīnas. man nekad nav bijusi sava un nekad arī visticamāk nebūs. es negribu, man nu jau riebjas braukt. vēl man vairs nekad dzīvē nebūs etalons. ar sabiedrisko jau kopš septembra pārvietojos zaķa statusā. man ir vienalga. tā arī saku kontrolei un pašvaldības policijai. vienreiz dzīvē esmu samaksājis sodu un tas bija 2Ls un tas bija ļoti sen un es kavēju autoskolu toreiz. kad man kontrole jautā, kādēļ braucu bez biļetes, saku, ka man ir vienalga. man patiešām arī ir vienalga. tas sabiedriskais varētu nebūt vispār, arī mašīnas varētu nebūt. es brauktu ar riteni, ietu ar kājām, skrietu no punkta A uz B ... dažreiz varbūt pat levitētu