bija nakts, sēdēju uz palodzes, pīpēju jointu un domāju, ko es gribu iesākt ar savu dzīvi. es par to domāju vislaik. katru dienu, katru stundu. es vnk nevaru saprast kur es dodos un kāda tam visam ir jēga. agrāk man likās, ka vot tad kad man beidzot būs nauda, tad es būšu laimīgs. nu tagad ir kaut cik naudas, bet tāpat kā agrāk pieķeru sevi kaut kur sēžot naktī un domājot par to cik viss ir sūdīgi. nē, nu, nav jau sūdīgi. citi aiz laimes lēktu debesīs, ja viņiem būtu tāda dzīve kā man, bet man ar to ir par maz ! es iesnītu rutīnu, es nespēju nosēdēt uz vietas, man vajag nemitīgus piedzīvojumus, man vajag darbību, darbību un vēlreiz darbību. biju 2as nedēļas francijā, atbraucu un jau 2ajā dienā jutos vēl nelaimīgāks. viss tas kontrasts kā bija un ir pašlaik dzen nenormālā depresijā. skumji, ļoti, ļoti skumji. vispār es nezinu, kas man pietrūkst, lai es būtu laimīgs. vai kautkas mainītos ja man blakus būtu mīloša draudzene ? - noteikti nē. vai kautkas mainītos, ja man būtu vēl vairāk naudas ? - noteikti nē.vai kautkas mainītos, ja es vienā dienā sakrāmētu mugursomu un tā vienkārši dsotos uz Portugāli ? - ļoti iespējams.

es tā domāju, kas skaitās īsti draugi ? jo es jau kādu laiku nevaru saprast, vai tie, kas itkā ir mani vistuvākie cilvēki, patiešām ir mani īstie draugi ? varbūt tie ir tuvi paziņas ? varbūt tie ir cilvēki ar kuriem ir vienkārši forši kopā pīpēt zāli un pavadīt labi laiku ? bet tiklīdz būs jāpilda īsta drauga funkcija viņi nemaz nebūs tuvumā ? interesanti. es vienmēr esmu ticis ar visu galā viens pats, bet, varbūt reiz pienāks tā reize, kad man vajadzēs kāda palīdzību ? ko tad?

šausmīgi daudz jautājumu pēdējā laikā. esmu apjucis. bet viens ir skaidrs. ir tas maģiskais skaitlis 25, kas būs nākamgad jūnijā un ja tad es nebūšu saprastis, kas es esmu un ko es gribu es visu piedrāzīšu un vienkārši braukšu promkautkur uz siltām zemēs sākt dzīvi no jauna, ar jauniem cilvēkiem.

man ir apnicis ievērot kaut kādu etiķeti, man ir apnicis domāt, ko es runāju, kā es izskatīšos citu cilvēku acīs, ko viņi par mani padomās. man ir apnicis domāt, ko tie cilvēki domā par mani. vai viņi mani ciena, vai nīst. vai viņiem patīk mana sabiedrība, vai nē ?

es tik ļoti gribu jaunu vidi, kur katrs cilvēks ir kaut kas jauns, kur tu vari būt tāds kāds vēlies būt, tev nav jādomā, ar ko tavas darbības rezultēsies nākotnē.

nu baigi baigi. ceļazīmes ir domātas šoferiem. un koki aug gari, jo saule izskatās kā zelts. pīs. es gulēt. keep rollin'