i'm not afraid to die anymore, i've done it already

braucu mašīnā ar nosacītu draugu un viņš man stāstija, ka viņam jau gadu ir nopietnas attiecības, viņiem ir kredītā neliela mājiņa pierīgā un ir pieteicies bērniņš. es protams feikoju smaidu un apsveicu viņu. tad viņš stāstija cik daudz darāmā mājā, kā pavada brīvo laiku ar nu jau visticamāk topošo sievu un vispār cik ideāli tur viss viņiem. es klausijos, klausijos un tikai pie sevis domāju cik ļoti es to visu negribu nekad un, ka man tas viss nekad arī nebūs.

esmu nolicis atzīmi, ka ja ,sagaidot savu 25 gadu jubileju, nejutīšos laimīgs ar savu dzīvi, es visu piedrāzīšu un pametīšu. pametīšu darbu, draugus, ģimeni, sportu, pilnīgi visu un braukšu prom. sākšu visu no nulles kkur Spānijā vai Portugālē. tā, ka tiešām no nulles. strādāšu uz lauka, lasīšu kkādus stādus. pohuj. bet es vismaz mēģināšu. un ja arī tad neatradīšu to, ko meklēju. nu tad tiešām vairāk nekam nav jēgas. nodzeršu sevi līdz ...

man ir precīzi gads un 4 mēneši laika. mainīties var daudzkas un ļooooooti ātri. bet pagaidām nekas par to neliecina.

un man ir iepatikusies meitene X. vai es kko mēģināšu ? LOL, nē. es labāk aiziešu pēc viskijkolas.

visur apkārt jūtams nāves aromāts

reāli šodiena bija vienkārši BĻE un es tā gribu piedzerties un man vnk to vajag aaaaaaa bet es nevaru, jo man rīt jāceļas 05os, lai izstrebtu šodien savārītos sūdus.

eu, un ko domāt, ja pazvana no Francijas vēstniecības, sasveicinās un vienkārši paprasa, ko man izsaka cilvēks *Vārds* *Uzvārds*. es patiešām apjuku, nezināju, ko atbildēt. galvenais es to cilvēku pazinu ļoti nosacīti un pēdējoreiz tikāmies pirms hmm 8iem gadiem, laikam

tēvs piedāvāja atpirkt savu auto (labu)par sviestmaizi un pietam piedāvāja bezprocentu līzingu. man pat ir nauda.un es gribu. bet es nedrīkstu, jo maz ir tās dienas, kad drīkstu braukt. es tā iekultos tikai vēl lielākos sūdos.