Nezinu kā nosaukt manu pašreizējo dzīvi. vai es sāku pieaugt, vai deģenerējos vēl tālāk, vai emsu tā sapisies kā vēl nekad. es pats neko nesaprotu. brīžiem gribas nomirt, brīžiem atkal ir zaibis. hujzin.

nesen bārā runāju ar simpātisku meiteni,sarunas gaitā viņa lūdza lai pastāstu par sevi kautko, kāds es esmu. nu tad es īsi arī noteicu, ka esmu pārāk daudz strādājošs caurkritis sportists ar alkohola un narkotiku problēmām. īsti neatceros, kas notika tālāk, jo biju pārāk piedzēries. noteikti nepārgulējām.

es tik daudzko savā dzīvē esmu nogaršojis un pamēģinājis .. bet man ir viena lieta, kas nekad netiks pārspēta. tas ir KAUTKAS.

- Auksta kola no stikla pudeles ielietas skaistā stika glāzē ar 3 maziem ledus gabaliņiem. IZCILI.

man patīk, ka esmu sasniedzis to līmeni, ka spēju brīvi iet dzert uz bāriem viens pats, man nav vairs nepieciešama kompānija, esmu pašpietiekams. un es neizskatos no malas bēdīgi- esmu labi ģērbts, kopts, nelīmējos gar sienām un dzeru labu alkoholu.un man ik pa laikam sit kanti pretējā dzimuma pārstāves, bet es viņas pasūtu, jo man viņas neinteresē. es gribu vienkārši dzert viens un aizmirsties. man tie laiki "iet uz bāru/klubu, lai moš iepazītos ar mūža mīlestību vai vismaz nopistos" jau beidzās kad man bija 20. tagad man vienkārši interesē alkohols. es dievinu alkoholu. dažāda veida.