man ir tāāāds slinkums. darīt jebko. pat ēst.
pat lai piedzertos pēdējās dienās biju par slinku

sapratu, ka man ļoooti gribas mācīties. es ceru, ka ar 3o piegājienu man izdosies iegūt to grādu. nomainiju universitāti un radikāli citu novirzienu. šoreiz vadījos tīri pēc sirds, kas man kaut cik interesē un saista, nevis pēc loģiskās domāšanas, ar ko varēšu nopelnīt naudu nākotnē, plašākās perspektīvas & shit like that. man vispār pajāt par to naudu. es varētu izdzīvot arī ar mazo česterfilda paciņu, sērkociņiem un 1GB ipod shuffle.

bet vispār es aizvien vairāk saprotu kāds deģenerāts es esmu. man nekas neinteresē. tā, ka čista gandrīz nekas. es neko nedaru. dienas paiet vainu dzerot vai sportojot.