nesen atbraucu no Francijas. kādu padsmito reizi saprotu, ka tā realitāte ir tāds sūds.

bļāāā tā gruzī.

tā sasodīti garlaicīgā dzīve mani nogalinās.

vēl sūdīgāk kā šogad es jutos tikai 2012.gadā. bet tad es biju amēba, bez mugurkaula.

šogad man ir mugurkauls. principi un mērķi. un es uz to eju, bļe. un man vienalga kā ir pareizi, es gribu tā, kā es gribu ! savādāk patiešām vairs nav jēgas

es, godavārds, labāk eju dzert viens uz bāru, nekā mēģinu iepazīties caur aplikāciju Tinder.

bija ļoti ļoti agrs Jūnija rīts, mēs bijām milzīgā pālī un, iedami caur kapiem, skūpstijāmies ik pēc 20 metriem.

nez kapēc es to tik bieži atceros