ielikām vecmammu Talsos slimīcā. ja māte nebūtu draugos saņēmusi e-pastu no vecmammas draudzenes vedeklas, tad mēs vēlaizvien nezinātu, ka vecmammai tik hujova, ka jau kādu nedēļu nevar no gultas tikt laukā. es vnk ahujel nesaprotu to veco cilvēku domāšanu, ka nevar laicīgi pazvanīt un pateikt, ka patiešām IR SŪDĪGI, braucat palīgā. nu neko. izglābām, ielikām slimnīcā. cukura diabēts. ganjau viss nokārtosies, bet stresiņš visiem ne-pa jokam.

pa vidu visai hujņai ar vecmammu paspēju apmeklēt abus brīvdienu treniņus, paspēju apmeklēt kārtīgu mājas ballīti ar uz zemes parubijušamies cilvēkiem, kuriem pārējie kāpj pāri un neliekas ne zinis. paspēju uzkurīt bongu tā, ka vēl tagad dulla galva. Pabiju tukuma mežā, dzēru svētavotu ūdeni. dabuju pabraukt ar brand new 2015ā toyotu (nepatika), un pats galvenais - atcerējos, ko es patiešām mīlu.