Pa šiem piecpadsmit gadiem daudz kas mainījies. Izmācījos savu sapņu profesiju, esmu nomainījis vairākas brīnišķīgas sievietes un attapies dziļas bedres dibenā. Sākumā likās, ka kāda sieviete mani varētu izvilkt, bet tad sapratu, ka, ja arī sākumā kādai bijis potenciāls, esmu to sačakarējis līdz nepazīšanai, katru reizi. It kā to apzinājos, bet turpināju darīt visas tās lietas, kas iznīcina attiecības. Noslēdzos aizvien vairāk un atstumju, izsaku dzēlīgas piezīmes, dzīvoju savā sapņu pasaulē, kurā kā glābēju meklēju nākamo sievieti. Tad, it kā jusdamas, viņas mani pamet vai meklē mierinājumu pie kāda cita vīrieša sāniem. Par to visu man jāpateicas savai mātei. Pie psihologa atklāju šī kompleksa nopietnību. Ar vienkāršu saprašanu no tā neizkārpīties. Pagaidām cerība ir, bet ļoti blāva.