Dārgā Marta, diemžēl mums nevar būt kopīgas nākotnes. Tu esi nozagusi trīs cilvēku identitātes un prezentēji sava trīsgadīgā sarakstīto dzejoli kā savu. Tu ielauzies manā mājā un griezi smiltis starp zobiem - tas mani biedēja, sajutos tik arhaiska, maza meitene autobusā ar sarkaniem, pieaugušas sievietes matiem. Tev ienākot, visas sveces mājā izkūst briesmīgās ragainās formās un iztek uz paklāja, kuru tikai tikko nopirkām. Vakaros tu pagriez savu galvu tā uz otru pusi kā pūce un sadalies uz divi.
Marta, man no tevis ir bail. Tā ir tā vieta, kurā neviens neiet, kuru tu atnes sev līdzi. Katru reizi, tur nokāpjot, man sametas nelabi no tās riebīgās pelējuma smakas. Izbirušas ķieģeļu sienas, vecas podu kastes, kaut kāda šķība taburete, trubas pil un nebeidz pilēt kopš ievācāmies. Rīt jābrauc pakaļ filtram - 7 eur 50 centi.

Mazais Ziemeļbriedis