| |
[Jan. 2nd, 2024|01:21 am] |
|
mēs ar Tēseju esam čomi, viņš man dāvina sarkanus kamolīšus, es viņam traģiskas lugas. man skauž viņa ciešais miegs, kā apguļas, tā sāk krākt un tik pat kā neredz sapņus. boileris sakarsis. ar hanteli atstutēju skapja durvis un meklēju ko vilkt uz lielo kaušanas balli. |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2024|07:39 pm] |
|
jā, es viņu mīlu, bet nenoliegšu, ir patīkami palikt vienatnē |
|
|