Vienmēr sēžot pie datora gribas matus saņet copē vai astē.


"Cilvēks, kurš nespēj izvēlēties, beidz būt cilvēks."

Es tikko pamodos un secināju, ka "Mehāniskā apelsīna" iespaidā redzēju pārāk dīvainu sapni pat priekš sevis.

Tā ņemiet 25 zēnu smaidus, 50 bučas, 100 skūpstus. To visu kārtīgi samaisiet, samaisiet, samaisiet! ^_^

Šurum Burum drīz taps keksiņi. Sagaidīšu Ditu un iemācīšu viņai vēl vienu recepti.

Es gribu Lindas majonēzes cepumus. Gribu! Gribu!

p.s. Man ir Mehāniskais apelsīns.

Prieks! Man ir tik liels prieks! Jo man ir divas biļetes uz Striptīzu, tikai nepārprotiet tā ir tikai teatra izrāde.
Hmm, ko lai es ņemu līdz?!
Labi, ja kāds ir ļoti sen vēlējies redzēt šo izrādi tad piesakās.

Es kādas desmit minūtes vakar naktī dejoju gandrīz tumšā istabā, vienīgā gaisma svecītes un datora ekrānsaudzētājs.
Es jutos patiesi laimīga un pazuda uztvere par laiku un telpu.


Ja kādreiz kāds teiks, ka Beatli ir slikti, tad es teikšu - pamēģini nakts vidū pie viņu mūzikas padejot.

Trīs svecītes uz katras no palodzēm un vēl pa dažām uz rakstāmgalda un pa vienai katrā plauktā.
Mierīgi! Grāmata, kurai palikušas vēl pāris nodaļas un atliku likām laika.
Maza lamipņa. Viena pati es istabā.

Laikam ir labi, ja ir kāds, kas tavu dzīvi ik brīdi pagarina par piecām minūtēm.

Smiekli ir veselīgi. ^^

Super dūper foršs vakars, nākamais rīts un arī diena.
Vārdsakot biju uz teātri. Izrāde bija nu tā ne visai, kamēr biju teātrī, atslēgas atdusējās Ditai pieejamā vietā, un viņa bija pie manis mājās, baidījās no bubuļiem un izmantoja veco labo internetu. Izrāde beidzās un mēs devāmies meklēt diennākts veikalu, kuru, kā izrādās, centrā ir varen maz. Pirmais mēģinājums ne visai veiksmīgs, bet 1188 mūs burtiski izglāba. Tad uztaisījām vakariņas, kuras es drīzāk sauktu par pusnakts vakariņām. Fonā skanēja varen patriotiska mūzika. Tad ap kādiem trijiem atnāca vecāki, mazliet vairāk reibuši nekā mēs bijā paspējuši, uzreiz aizgāja gulēt, nezin kāpēc?! Es pēc ilgiem laikiem iekurbulēju savu H2Opīpi. Laimes sajūta bija neapraktāmi patīkama. Ak, jā! Bija arī pidžammas, kā es varēju aizmirst tās. Bet fona mūzika tika nomainīta pret Hosielu. Laimīgi, laimīgi. Visi gulēja rindiņā uz mana baltā paklāja, bet es savā gultiņā. Rīts un brokastis. Tad pa vienam aizdevās daži prom, bet palikušie piekrita palīdzēt uzcept brālim dzimumdienas šokolādes vilcienu. Pēc tam mēs līdz kādiem pieciem skatījāmies varen debīlu filmu, tāpēc laikam arī aizmigu. Visbeidzot, manā istabā atstājuši pilnas alus pudeles un paciņu cigrešu, viņi aizdevās uz mājām, jo par spīti lielajai vēlmei palikt vēl nedēļu no vietas pie manis, viņiem tomēr nācās no tā atteikties un braukt pašiem uz savām mājām.
Ja man sagribēsies alu, tagad varēšu tikai pastiept roku un man tas būs. ^^
Cigretes gan es nezinu, kur lai liek,jo man taču ie H2Opīpe, bet gan jau kāds pietiksies. :D

_______________

Lai visiem viss ir labi un ignorējiet Ziemas depresijas, jo to pamatā ir auksts laiks, un to vajag aizdzīt ar siltām dzirām. ^^

Tas bija briesmīgākais brauciens ar riteni. Ārā taču sniga un es jutos kā dzīvs sniegavīrs uz riteņa.

Mans dienas ieteikums: Nepiesakieties uz nepārbaudītām vērtībām!

Latviešu valodas skolotāja ar savu runāšanu neviltoti ieteica pameklēt kādu dzejoli.

Es esmu nebēdne meitene!
 Visasrikstes tēvam nolūza,
kad pērdams tas mani audzēja.
Ar vienu aci es var;eju smiet,
ar otru, ja vajadzēja, asaras liet.
Un māte kad mani mācīja:
"Esi klusa, laba, godīga,"-
Es dziedāju tikai: Lalala!

Es esmu nebēdne meitene!
Simt zēnu aiz deguna vazāju,
ikkatru mīlēt apsolu:
Šim stūrīts no sirds, tam stūrīts,
tik paliek pāri pats viducis priekš kā?
Ak! nav jau nemaz tāda viduča - Lalala! Lalala!

Es esmu nebēdne meitene!
Bet, ja nu tiešām reiz atnāktu zēns,
Tik rātns, tik godīgs, kā jēriņš tik lēns,
Balts krādziņš un balta šļipsīte,
un balta krūtīs dvēsele,
un teiktu, ka mīlējis mani tik vien,
Nu tad es arī, es arī - nudien!
Vai zināt, ko tad es darītu?
Es viņu arī - piekrāptu!
Lalala! Lalala!

/Aspazija/

es priecājos! ^^ Kāds vēl priecājas?

Kas var būt patīkamāk, kā izbraukt caur peļķi, kas nedaudz virs potītes, ar riteni un tad tikai atcerēties, ka velosipēdam nemaz nav dubļusargi. ^^

Es secināju, ka pie vainas nav krāsa, bet gan valkātājs...

un jā nezin kāpēc miegā es raucu pieri, laikam slikti sapņi.

Kamēr gulēju mans kaķis teju neuzkāpa man uz galvas, kad viņš to veiksmīgi bija izdarījis, sāka laizīt man pieri, un tad pavisam nekaunīgi ar asti kutināja manas krūtis.
Mans kaķis sāk uzvesties nepiedienīgi!

p.s. es sāku pierast, ka cilvēki mani uztver neķītrāk nekā vajadzētu, un tai pašā laikā ir daži, kas uztver daudz tikumīgāk nekā ir.

Labrīt, Tautieši!

esmu pamodusies un atkal nebeidzami sabojājusi savu dienas ritumu ^^

Es biju tik patīkamā izstādē ārzemju mākslas muzejā - Sarkanais cilvēks.
Kāds ir bijis?!
Bet protams, lai tiktu līdz īstajai zālei es izgāju cauri visām pārējām tādējādi vienas dienas laikā paspēju pabūt senajā Ēģiptē, Romā, Grieķijā un pat Āzijas senajās impērijās, pasakaina sajūta.
Un tās ķīniešu 18. gs. ūdenspīpes bija vilinošas, es ar tādu gribētu mājās, viegli pārnēsājama un skaista.

p.s. un vakarā uz mani sakliedza cilvēks, kurš nozaga manu somu, jo es esot bloķējusi telefona aparātu.
p.s.s. es dievinu to jauno iespēju bloķēt aparātu tā, lai tas nebūtu lietojams.
p.s.s.s. es viņu par to pasūtīju piecas mājās tālāk (krievu valodā)

Esmu dīvaini mierīga un pat laimīga, un nolēmu, ka es būšu ārste.
Vārdsakot visā visumā pozitīva sajūta.

Un es vēl domāju, ka cilvēki ir labi, bet nu pārdot manas mantas lombardā, vismaz manu maku ar tiem nesvarīgajiem dokumentiem verēja atdot un manu lūpukrāsu. un es skopa, es būtu atdevusi visu, kas man bija un vēl pateicību presē ielikusi.

Bet nesaprotu vienu, cik cilvēks var gribēt par mantu atdošanu, es personīgi atdotu pat bez atlīdzības, bet laikam esmu pārāk naiva un optimistiska.

Heij, cilvēki, kāpēc jūs esat tik mantkārīgi?!

mamma spēj izvest no pacietības pat svešus cilvēkus... un viņa to pieprot pat ļoti labi....
es vairs pat nespēju paklausīties... es jūtu līdz tam puisim, kurš atrada manu somu un neatgrieza tagad soma ir pazudis Latvijas šoferu apridās :D

Es labprātīgi piesakos zaudēt derībās, lai gan nezaudēju, bet tas tomēr nav Tā, kā vajadzētu.
Kad satikšu izstāstīšu.